Šoziem modē esot latviešu cimdi. Padomāju - kāpēc ne, noadīšu es ar. Šķirstīju Grasmanes "Latviešu cimdus", sev par nožēlu konstatēju, ka mana Ziemeļvidzeme gaužām švaki pārstāvēta, tikai četri raksti, vai tā nav diskriminācija, ko? Domāju ilgi. Man patīk daži Latgales cimdi. Vai es drīkstu adīt Latgales cimdus? Nedrīkst, vai ne. Kurzemnieču cimdi vispār ir tikai priekš izrādīšanās. Ja rakstā ir trīs vai vairāk krāsas un veidojas gari pārstaipi, tad greznais ornaments ir ļoti grūti izadāms tā, lai izskatītos labi. Man nepatīk garie pārstaipi, izadīt jau var, bet kaut kas tur liekas "nepareizi". Pēc izcelsmes esmu no Zemgales, tak man nepatīk arī Zemgales cimdi, tie vispār šķiet kaut kādi samāksloti. Vēl man nepatīk visi tie cimdi, kuros ir auseklīši, jo šis ornaments man nošķebināja jau atmodas laikā. Beigās izvēlējos rakstu no "Vidzemes vidienes", kurš mani visvairāk uzrunāja un likās arī pietiekami Ziemeļvidzemniecisks ar savu sīkrūtainību.
Tur ir caurumi! Vai senās latvietes nēsāja cimdus ar caurumiem? Nē, viņām mašīna nebija jāstūrē, viņas lepni brauca zirga pajūgā, tāpēc varēja atļauties zolīdus izrādīšanās cimdus.
Adīju pārsvarā no Drops Alpaca, vēl izadot šādus tādus galus no citiem atlikumiem. Tak šeit ieadīts arī tas Alpacas kamolītis, ko man pasniedza par piedalīšanos Hāpsalu mežģīņadīšanas konkursā.
sestdiena, 2015. gada 24. janvāris
Abonēt:
Ziņas (Atom)