Ievas mudžinājumi prieka pēc

Pūķi sagaidu ar naudasrotu

2012-01-01T13:25:00.003+02:00

Te nu ir mana naudas rota pabeigta vēl vecgada vakarā, lai godam varu sagaidīt Pūķa gadu.
Bet bildēta jau jaunajā gadā:

Rotai ir arī kreisā puse - lietojama sarkanā noskaņojuma brīžos:

Vēlēšanu boris

2011-09-17T20:37:00.008+03:00

Iedvesmojoties no Lindas blogā izteiktā aicinājuma, nolēmu šodien nodoties borēšanai arī es.
Negribēju iesākt neko jaunu, tāpēc ķēros pie savas iesāktās naudasrotas turpināšanas. Par naudasrotu saucu to tādēļ, ka tajā tiek ieguldīts ļoti daudz naudiņas - nu tādā pavisam burtiskā nozīmē. :) Un manai šodienas izvēlei arī ir sava simbolika. Šķiet, ka pilnīgi neviens nešaubās, ka pēc vēlēšanām mūsu dzīve strauji ies uz augšu, līdz ar ko naudas daudzums mūsu makos pieaugs ģeometriskā progresijā.
Te var aplūkot pašus pirmsākumus, kad projekts bija plānošanas stadijā kaut kad martā. Var jau redzēt, ka naudas daudzums vēl nav pietiekams.

Šeit mana rotiņa šorīt pirms balsojuma (sorī par atbaidošo krāsu, bija uzlicies kaut kāds briesmīgs režīms).

Un te jau vakarā. Izdarīts nav daudz, bet, kā teica biedrs Ļeņins: "Labāk mazāk, toties labāk."

Lai gan tas nav īpaši nofotografēts, bet varu paziņot, ka rotai nepieciešamā nauda JAU ir savākta. Paldies visiem ziedotājiem, tas ir, es gribēju teikt pārdevējiem un jo īpaši vēlos uzteikt laipno darbinieci no Aurum auto, kas man vairākus latus izdeva melnajā sīknaudā.

Prievīte no pūrlādes dziļumiem

2011-09-11T08:01:00.005+03:00

Mana mamma no kaut kurienes uzrakusi manu senu rokdarbu - vēl no skolas laikiem, kad aizrāvos ar prievīšu aušanu. Audu viņas uz zīmuļa. Man pašai bija pārsteigums pēc tik ilgiem laikiem ieraudzīt to. Tagad gan diez vai vairs mācētu.

Jaka no augšas

2011-09-10T12:25:00.003+03:00

Tagad modē visu adīt no augšas. Reglāns no augšas zināms jau sen, bet nu ir laiks ķerties klāt pie iešūtajām piedurknēm, kuras nemaz neiešuj. Izklausās sarežģīti?
Man sanāca tā:

Keponiņš un hūtīte

2011-08-06T19:25:00.005+03:00

Vasara vēl nav galā, kad abas vasarcepures ir gatavas.
Keponiņš, kurš negribēja būt hūtīte:

Un hūtīte, kas tiešām gribēja būt hūtīte:

Bumbiņdesiņa

2011-07-18T15:52:00.002+03:00

Beidzot ir gatava mana bumbiņdesiņa:

Princips vienkāršs - aptamborētas koka bumbiņas un pa starpu desiņas, gali savienoti ar karabīnīti. Pielāgojot garumu pēc vajadzības, šādu bumbiņdesiņu varētu likt arī ap roku, vidukli vai matos.

Taurenis un ilūzijas

2011-06-27T15:30:00.001+03:00

Pirms kāda laika jau nedaudz paķēpājos ar tā saucamajiem ēnu jeb ilūziju adījumiem. Nu nolēmu pieķerties tiem nedaudz nopietnāk (pagaidām gan tikai teorētiski), kam par godu arī tapa šis mazais tutoriālis.

Kas tad ir ilūziju adījumi? Tie ir tādi adījumi, kuru raksts top redzams tikai, skatoties pret leņķi. Pati adīšana ir ļoti vienkārša - tikai labiskie un kreiliskie valdziņi. Sarežģītākais visā šajā procesā ir uzkonstruēt tehnisko rakstu. Ja iecerētais raksts ir vienkāršs (sastāvošs no kvadrātiem, trijstūriem vai tml.) vai adītājai liela pieredze, tad to var darīt arī galvā. Taču šeit parādīšu visu garo procesu.

Darām tā - vispirms atrodam vai uzzīmējam pa rūtiņām kādu rakstu vai motīvu, divkrāsainu un iesākumam labāk diezgan vienkāršu. Un arī atceramies, ka pēc apstrādāšanas motīvs kļūs stipri lielāks. Man sagribējās uzzīmēt taureni:

Tagad šo shēmu pārveidosim. Princips sekojošs - ada ar divām kontrastējošām krāsām. Ada pārmaiņus ar katru krāsu pa divām kārtām - turp un atpakaļ. Visas turpejošās kārtas ir vienmēr tikai un vienīgi labiskas, tāpēc tās shēmā nemaz neatspoguļo. Shēma tiek zīmēta tikai atpakaļejošajām kārtām. Tagad darām tā - uz papīra, datorā vai domās katru raksta rūtiņu sadalām četrās.

Tālāk sadalām krāsas - viena kārta vienā krāsā, otra otrā (patiesībā ir katrai krāsai divas kārtas, bet, kā jau teicu, turpejošo kārtu neatspoguļojam).

Nākamais solis - sakārtot rūtiņas pa labiskajām un kreiliskajām. Princips vienkāršs - ar vienu krāsu ada fonu labiski, motīvu kreiliski, ar otru - pretēji. Protams, ka to var atcerēties vienkārši galvā, bet drošāk ir uzzīmēt. Šajā shēmā rombiņi domāti labiskie valdziņi un kvadrātiņi - kreiliskie (manā programmā diemžēl nav pieejami tradicionālie simboli).

Katrai raksta (t.i. oriģinālā) rūtiņai, lai tā būtu pilnvērtīgi redzama, vajag divas atpakaļejošās kārtas ar attiecīgi pretējiem valdziņiem. Tāpēc arī katra rūtiņa tika sadalīta 4 daļās. Var rasties jautājums, vai turpejošās kārtas, kuras nav uzzīmētas, bet dzīvē būs, vai tās neizstieps rakstu. Īpaši nē, jo, tā kā raksts redzams tikai, pagriežot izstrādājumu pret leņķi, tad tās turpejošās kārtas it kā vizuāli "nodzēsīsies".
Protams, ka visi grib redzēt, kāds tad šis brīnums izskatās uzadītā veidā. Bet... tas pagaidām neeksistē. :) Jums ir visas iespējas izmēģināt un ziņot man par rezultātiem un kļūdām manā pamācībā.

Mana politisko puķu kaste

2011-06-27T06:37:00.003+03:00

Toreiz, kad bija vēl dziļa ziema un visa pasaule atzīmēja Starptautisko Sieviešu Solidaritātes dienu, arī mūsu darbavietā negāja secen šī tradīcija, un visi vīrieši dāvāja sievietēm tulpes. Taču viens kolēģis bija ieradies puķubodē par vēlu, jo visas tulpes bija izpirktas. Tā vietā viņš nopirka un uzdāvināja puķu sēklas. Tās nu mani priecē un iedvesmo šobrīd.

Somiņa-tarbiņa

2011-06-25T07:23:00.008+03:00

Tā nu sanāca, ka babeidzu šo ilgi mudžināto "mākslas darbu" tieši uz Jāņiem. Sanāk gluži vai Līgosvētku tarbiņa.

Īss ieskats tapšanas gaitā.
Lūk, tamborētais korpuss un apakša. Par tamborēšanas tehniku rakstīju iepriekšējā rakstā.

Apakšas pietamborēšana pie korpusa:

Odere:

Oderei piešuvu iekškabatiņu. Kabatai izmantoju vienu notambrētu gabalu, kas bija veidots citai iecerei, kura tā arī nerealizējās. Nu tas vismaz tiks izmantots. Vīrs, ieraugot šo, atļāvās apvaicāties, vai tā būšot ārpuse.

Te visas sastāvdaļas. Zilais bija dmāts likt smas pamatā, bet man tomēr nepatika, kā viņš izturas, tāpēc no viņa atteicos.

Vēl nedaudz kaut kas no procesa:

Un vēl dažas gatavās bildes. :)

Atdzīvināt senu rakstu

2011-06-20T09:14:00.006+03:00

Ik pa laikam mani ļoti uzrunā seni ornamenti. Jo īpaši man acīs bija iekritis šis 16. gs ornaments, kuru atradu šajā jaukajā vietnē.
Tur var atrast daudz labu lietu, bet diemžēl ļoti mazā formātā. Pēc palielināšanas iebāzu to rūtīs, lūk, šādi. Tagad, protams, redzu nepilnības, jo ir iezīmējušies šādi tādi "trokšņi", kas neizbēgami uzrodas, palielinot bildi līdz katram pikselim.

Tālāk tikai atlika izlemt, ko ar to darīt. Ko vispār var darīt ar krāsainajiem rakstiem: adīt, izšūt krustdūrienā, āķot tepiķos, tamborēt. Es izšķīros par somu gobelēntamborējumā. Kas ir gobelēntamborējums? Tas ir vienkārši divkrāsains (principā iespējams arī vairāk krāsu) tamborējums. Krāsaina tamborējuma priekšrocības attiecībā pret adījumu - liekā diega pavediens tiek apņemts ar tamborējamo diegu, kā rezultātā neveidojas pārstaipi (t.i. pārstaipi jau it kā ir vienalga, taču tie nav redzami, netraucē un nesažmiedz izstrādājumu). Līdz ar to nav jāraizējas, cik bieži mijas krāsas, un principā var uztamborēt jebkuru "bildi". Taču ir arī trūkums - tā kā tamborējuma stabiņi nav precīzi viens virs otra, tad raksts neizbēgami nedaudz "gāžas" uz labo pusi. Tas attiecas uz gadījumiem, ja tamborējat uz riņķi (plakaniskajā variantā ir drusku cita nelaime, jo "gāžas" viss taisnstūris, ja vien neizmanto īpašus knifus). Tātad šī tehnika nebūs īsti piemērota stingri ģeometriskiem rakstiem, toties itin labi derēs "brīviem" rakstiem, bez stingras ģeometrijas, piemēram dabas motīviem, jo tad gāšanās nav pārāk pamanāma. (Patiesībā rakstu konstruēšanai vispareizāk būtu lietot nevis parasto rūtiņu režģi, bet gan īpašu gobelēntamborēšanai paredzētu režģi, kas izskatās it kā pēc dakstiņu jumta. Bet es gan to neizmantoju, jo manā shēmu zīmēšanas metodē tādu būtu pagrūti uzkonstruēt.) Tā kā divi (vai vairāk) pavedieni veido izstrādājumu biezāku un stingrāku, tad gobelēntamborējums ir ļoti piemērots lietām, kam jābūt stingrām, piemēram jostām vai somām.

Nu mans 16. gadsimta raksts izskatās apmēram šādi:

Patiesībā tas ir parasts vienkāršo stabiņu tamborējums. Kā jau teicu, "liekais" pavediens tiek piekļauts tamborējuma malai un aktuālās krāsas diega cilpa to apņem vienlaicīgi ar aizķeramo iepriekšējās kārtas cilpiņu. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā izklausās. Tikai jāatceras, ka cilpa, ko izvelk cauri, ir nākamā stabiņa krāsā. Piemēram, šajā sliktas kvalitātes bildē, gaišbrūnajam stabiņam sekos zaļais, tāpēc ir izvilkta zaļa cilpa.

Pašu somu atrādīšu tad, kad tā būs gatava. Bet šeit nedaudz vairāk par gobelēntamborēšanu, tikai angliski.

Urā, man beidzot piedzima zarkukainis!

2011-06-03T08:49:00.003+03:00

Kādus 3 mēnešus atpakaļ man atsūtīja zarkukaiņu oliņas. Ilgi un pacietīgi gaidīju lielo brīnumu, bet likās jau, ka nekas nenotiks. Man bija aizdomas, ka esmu kaut ko nepareizi izdarījusi - vai nu viņām par mitru, vai par sausu, vai par aukstu, vai man slikta karma. Šorīt īsi pirms došanās uz darbu nolēmu kārtējo reizi uzmest aci, bet bez cerībām. Pamanīju, ka vāciņā, kur glabājas oliņas, kaut kas iebiris, kāds zariņš vai. Tad pamanīju, ka zariņš spirinās. Viņš izskatījās tik aizkustinoši bezpalīdzīgs, rausdamies ārā no olas.

Neesmu pārāk apmierināta ar bildēm, bet nebija laika. Saudzīgi iecēlu šo jauno pilsoni jau sen iegādātajā akvārija kastē, ieliku iekšā zaļbarību tādā daudzumā, it kā viņš būtu trusis, un devos prom ar jauku apziņu, ka vismaz kaut kas labs arī ir noticis.

Eglītes pēc gada

2011-06-01T13:20:00.003+03:00

Apmēram pirms gada iebāzām zemē sēkliņas. Par nožēlu priedes nav izturējušas ziemu, pieļauju arī domu, ka augsne tām nav patikusi. Turpretī eglītes rotājas ar jaunajiem dzinumiem.

Dejojošās vardes

2011-05-27T11:16:00.007+03:00

Gada sākumā man kāda dāma no ASV, aplūkojusi šo manu darinājumu, atrakstīja un vēlējās pasūtīt savai 3-gadīgajai meitai rozā džemperi ar zaļām varžu kabatām. Rozā nav manu mīļāko krāsu topā, un kur nu vēl trakais salikums ar zaļo. Tomēr atradu tādu rozā toni, kas man likās ciešams (ne jēli rozā, bet drusku uz bēšo toni), kuram klāt piemeklēju spilgti zaļu - vismaz man liekas šāds krāsu salikums interesants un bērnam piemērots.

Ilgi viņu darināju. Pasūtītāja gan bija pacietīga, jo ziema vēl tālu.

Adīju reglānā no augšas, vienkāršā sviķelī un ilgi gaidīju mūzu, kas pateiktu, kā vislabāk taisīt apakšu gan piedurknēm, gan rumpim. Beigās izšķīros par labiski adītu, atlocītu un atšūtu maliņu zaļā krāsā. Vardes bija pagrūti uzstutējamas uz tik maza džempīša. Kājām īsti nepietika vietas, un tad ienāca prātā laba doma - vidējās priekškājas sakabināt vienu aiz otras, bet pakaļējās atstāt karājoties. Tā nu man tapa dejojošās vardes.

Nebija man piemērota modeļa. Lūgšu jaunās īpašnieces mammai nofotogrāfēt un atsūtīt bildi, lai zinu, kā izskatās mugurā, jo man bija izdevība pielaikot tikai pusgatavībā, kad pie mums ciemojās 3-gadīga meitenīte.

Laumiņas cepurīte

2011-05-22T20:46:00.002+03:00

Man tika pasūtīta cepurīte mazajai Laumai ar krāsainām puķēm. Improvizēju ar puķēm uz nebēdu. Man šķiet, ka man vislabāk izdevās zvaniņi.

Tā kā modele man nebija pieejama, es bažījos, vai cepurīte stāvēs, kā paredzēts. Tamborēju no augšas un likās jau, ka nedaudz par lielu man sanāca aplis. Baidījos, ka nebūs vis podiņš ar maliņām, bet pļockiņa. Un vēl baidījos, vai cepurīte nekritīs uz acīm. Bet nē, saņemtās bildes apstiprina, ka podiņš stāv lieliski uz Laumas:

Zaļš-melns

2011-05-03T15:08:00.002+03:00

Te nu tas ir:

Aizmugure:

Šito bildi uzņēma jaunkundze:

Vienkāršs, bet haotisks apraksts.
Reglāns no apakšas.
Manis improvizētais mežģīņraksts priekšai:

Nesaprotamais (vai visnesaprotamākais) simbols ir manis ieviestais apzīmējums paņēmienam "divi no trijiem" - 1 noceļ, 1 labiski, nocelto pārvelk pāri, uzņem uz kr adatas kreiso no tikko saadītajiem un saada labiski ar nākamo. Rezultātā vidējais valdziņš nemanāmi pazudis starp malējiem diviem. U burts virs viņa toties ir - izadīt jaunu valdziņu no pārstaipa.
Aizmugure - melna, kreiliska josla, kas kļūst arvien platāka uz augšu. (Tas viss, lai cīnītos ar zaļās dzijas nepietiekamību)
Šeit es pūlos izgudrot jaunu divriteni, piešujot piedurknes. Domāta nedaudz caurumaina vīle.

Kakles malas apšūšana:

Ko es satiku

2011-04-18T06:51:00.004+03:00

Devos pirmajā nelielajā veloizbraukumā ar cerību ieraudzīt ko jauku. Diemžēl nedaudzie pamodušies kukainīši bija tik žigli, ka man nebija nekādu cerību. Kad jau domāju mest plinti krūmos, man pie kāda celma uzšņāca šāds:

Atliek vienīgi noskaidrot, kas tas īsti ir. Vai tā būtu melna odze?

Lieldienu zaķis

2011-04-16T09:29:00.003+03:00

Pastāstīšu, kā man tapa fiksais lieldienzaķis bērnam priekš bērnudārza izstādes.

Uzmet kādus 40 valdziņus un ada uz riņķi. Ada tik garu, cik garu rumpi grib. Kad tuvojas kakla daļai, veido sašaurinājumu. Norauc vienmērīgi - tā, lai kādās 3-4 kārtās pazūd apmēram puse valdziņu. Tad noada 1-2 kārtas kaklu un sāk atkal paplatināt - starp katriem diviem valdziņiem izveido vienu jaunu. Pēc tam vēl pieaudzē pāris kārtās tikai galvas sānos. Tad laiks degunam. Degunu ada kā bumbulīti. Ņem citu krāsu un tajā vietā, kur jābūt degunam, no viena valdziņa izada piecus un paada šos piecus pāris kārtas šurp turp (tā, lai ārpusē būtu kreiliskie valdziņi), pēc tam šos piecus saada kopā par vienu ar parasto krāsu un ada tālāk galvu. Pēc 4 kārtām norauc vienmērīgi pa visu galvu apmēram trešo daļu valdziņu. Noada vēl 2 kārtas un var ķerties pie ausīm. Nonākot līdz pirmās auss vietai 8 valdziņus domās (var arī nemt atsevišķu adatu) atdala no pārējiem un ada sviķelī tikai šos astoņus tik garu, cik gara būs auss, beigās norauc katras rindas beigās, kamēr paliek viens valdziņš. Tālāk iet pa auss auzmuguri (t.i. saglabājot virzienu, kādā visu laiku adījāt riņķī) - izada valdziņu no auss sāna un pēdējo auss valdziņu pārvelk šim pāri, atkal uzņem nākamo valdziņu, iepriekšējo pārvelk pāri utt., kamēr nonāk atkal līdz galvai. Paada galvu, noraucot vienmērīgi dažus valdziņus, kamēr nonāk līdz otrās auss vietai. Ar otru ausi visu dara tāpat. Kad otra auss gatava, ada uz riņķi tikai galvu, visu laiku vienmērīgi to raucot (kā cepuri), kamēr palicis pavisam maz valdziņu, kuriem izvelk diegu cauri. Uzdada sviķelī nelielu "šallīti", piebāž galvu un šalli apsien riņķī, radot iespaidu, ka tās ir ķepas. Tad apakšā pieada mazas peciņas, piebāž rumpi, aizšuj ciet apakšu. Pakaļā piešuj ļipiņu. Uztaisa acis, zobus, ūsas utt. Un te viņš ir - Lieldienu zaķis kā dzīvs! :)

Saņēmu ceļojošo dāvanu!

2011-03-16T09:23:00.004+02:00

Esmu saņēmusi ceļojošo dāvaniņu no MuSas, par ko no sirds priecājos un pateicos!

Tālāk to nododu sekojošām blogmeitenēm:
Ilze
Silis
Agnesīc
Linda
Guna

Noteikumi, balviņas saņēmējiem:
1. Saņemot balviņu - pateikties par to! ;)
2. Savā blogā ielikt saiti uz blogu, no kura saņēmāt balviņu.
3. Savā bogā ielikt balvu!
4. Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodosiet šo balvu.
5. Pievienot saites uz šiem blogiem.
6. Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāriem nodot ziņu par balvas piešķiršanu.

MuSa, paldies! Saņem virtuālu puķi nomanis!

Pavasaris būs!

2011-03-13T10:14:00.003+02:00

Pavasaris nāk, tāpēc tapa komplekts pie humpalos pirktā mētelīša. Drosmīgs krāsu salikums (no diegu pārpalikumiem), bet jauna dāma to var atļauties. Cepurītes maliņa sānā sasienama - noskatīju to kaut kur ravelry.

Ziemas krelles

2011-03-09T11:42:00.003+02:00

Nupat attapos, ka neesmu ielikusi savu pēdējo rotu (ja to tā var nosaukt). Apfilcēju koka bumbiņas (tīra filca bumbiņas man nesanāk labas), un uzmudžināju kaut ko pa starpu, lai krelles būtu "siltas".

Slēpošanas cepure ar ķeltu motīviem

2011-01-23T12:46:00.016+02:00

Sakarā ar slēpju iegādi, kļuva aktuāls jautājums par īpašu un oriģinālu cepuri. Vairs nevaru atļauties slēpot ar Maximā pirkto made in china cepuri (reiz viena paziņa to noturēja par manis adītu, fui, kāds kauns).
Cepuri adot, pats galvenais - lai ausīm būtu silti un, protams, lai būtu stilīgi. Tāpēc izvēlējos pižikveidīgu modeli ar rakstu augšpusē.
Lūk šo te ķeltisko motīvu man sen jau kārojās izadīt, pie tam no vidus. Tieši tas arī vajadzīgs manai oriģinālajai slēpošanas cepurei.

No vidus rakstu adīju sekojoši. Par pašu vidējo raksta rūtiņu jāaizmirst - tā dienas gaismu adījumā neieraudzīs. Sāku ar tām, kas ir visapkārt vidējai rūtiņai. Uzmetu uz zeķu adatām 8 valdziņus - 2 uz katras. Jau uzmetot ievēroju rakstu un atbilstoši mainīju krāsas. Tālāk adīju pirmo apli (t.i. tos 16, kas ir ap iepriekšējiem astoņiem). No stūra valdziņiem izadu 3 jaunus (krāsas atbilstoši rakstam). un tādā garā turpinu uz priekšu - katrā aplī no katra stūra valdziņa rodas jauni 3 - un to jau saka priekšā musturs. Lūk, shēma:

Kad izadīts viss musturs, tad arī cepures platums, kā reiz, ir pietiekams - un vēl tā drusku ar uzviju (adīju no 3-kārtīgas Smyrna Platinum dzijas). Tālāk nāk zaļā kārta - dažas kārtas kreiliski, pēdējo kārtu pieķerot pie pirmās, lai veidotos rieva - man tā gribējās. Tālāk - ar sarkano taisni uz leju labiski, vēlāk pārejot uz sviķeli un pēc vajadzības drusku noraucot. Aizmugurējo daļu un priekšdaļu uzvēru uz pagaidu diegiem un sānos adīju ausis. Uz ausīm vēl viens ķeltisks motīvs:

Ar ko nebiju rēķinājusies - ja, adot uz apli, musturu ada ne visapkārt, bet tikai vietām, mani jau otrajā aplī sagaidīja nepatīkams pārsteigums - otras krāsas dzija ta ir palikusi otrā galā. Nācās rīkoties tā, kā taupīga namamāte nekad nerīkotos - katras musturrindas galā noraut pavedienu, lai to atkal pievienotu sākumā. Galu nostiprinājums izskatās šādi (nav redzams, jo no iekšpuses to sedz vēl viena adījuma kārta):

Šeit ir iesākta zaļā iekšpuses kārta (sāku to, uzņemot iekšpusē valdziņus no zaļā valnīša):

Sanāca šādi:

Un ausis tiešām nesalst!

Lāpītais lakats

2010-12-29T21:28:00.006+02:00

Man jau sen bija kāre uzdarināt lakatu uz rāmja, taču bija viena problēma - nebija rāmja. Kad nu beidzot pie tā tiku, tad nedrīkstēju vairs ilgāk vilcināties. Es to sauktu par lakatu lāpīšanas tehnikā. Tas gan izskatās kā austs, taču aušana nenotiek, notiek viena liela lāpīšana.
Process ir sekojošs. Vispirms uzvelk dziju. Es liku katrā robā 2 pelēkmohērīgus pavedienus un vienu tievu krāsainu (pārmaiņus sarkano un zaļo). Principā būtu ideāls tāds dēlis, kura robi būtu ļoti bieži (ik pēc pāris mm), tad varētu likt katrā vienu pavedienu un taisīt smalciņu tīklu. Bet tik biezus robus no tehniskā viedokļa esot grūti izveidot, lai starpas nesāktu drupt.
Vēl nebija beidzies "Dejo nost", kad es jau biju dabūjusi virsū. Kad šķērseniskie diegi ir savilkti, pārvelk vienu (es liku dubultu) arī pa diagonāli.

Tad var ķerties klāt pa īstam. Sāk no augšējā diega, atbrīvo tā kreiso galu, iever lāpāmadatā un vispirms nostiprina to ap diagonālo diegu, lai izveidojas mazs mezgliņš.

Nu sāk lāpīšanu. Sāk no labā augšējā stūra uz leju. Dara ļoti vienkārši - pa augšu, pa apakšu utt. (kaut gan neviens nav teicis, ka nevar izmēģināt kaut ko interesantāku, galvenais - lai rezultāts skaists). Principā var jau visus 3 kopā saliktos diegus uztvert kā vienu, bet es gribēju blīvāku un smalkāku rakstu, tāpēc ņēmu pa vienam (pelēko, tad krāsaino, tad pelēko) un arī lāpīju cauri katram (pelēkais, krāsainais, pelēkais), lai izveidotos mazas rūtiņas.

Tālāk ņem nākamo pavedienu, nostiprina ap diagonāli un lāpa uz leju blakus iepriekšējam. Ar katru nākamo reizi rinda kļūst īsāka. :) Lūk, viena maliņa jau gatava:

Nepagāja ne mēnesis, kad gatavs bija jau viss lakats. Bārkstis biju atstājusi tik garas, ka tur vēl sanāca pīnītes ar mezgliņiem.

Krāsainie musturi

2010-12-27T15:45:00.002+02:00

Nedaudz parakājos pa tīmekli dažādu tautu un laikmetu musturu meklējumos. Esmu atradusi gana daudz interesanta. Man bija arī mērķis šos rakstus salikt rūtiņās - adīšanai vai citiem rokdarbiem pielietojamā veidā. Tā pa lielam visas bildes var iedalīt divās lielās grupās - kas ierūtošanai pakļaujas un, kas ne.
Galerijā var apskatīt līdz šim paveikto, taču tā vēl tiks papildināta.

Ziemassvētku ūdensroze

2010-12-13T11:47:00.002+02:00

Tuvojas Ziemassvētku balle, bet nav, ko vilkt mugurā. Taču par laimi izrādās, ka ir nesen pieņemts likums, saskaņā ar kuru drīkst vilkt arī veco kleitu, ja vien tai ir kāds jauns aksesuārs - tad neviens pat nepamanīšot, ka tā pati kleita bija jau uz pagājušo balli. Tad ķēros pie darba un uztapināju mazu šallīti ar organzas puķi klāt (sanāca ūdensroze).

Puķi taisu šādi:
Izgriežu ziedlapiņas, apdedzinu maliņas.

Sašuju lapiņas kopā kā puķi:

Uzveru uz stieplītes pērlītes:

Salocu stieplīti kaut kā un piešuju vidū. Apakšā - brošas kājuņa.
Nu lūk:

Soma fotoaparātam

2010-11-22T10:37:00.004+02:00

Nesen nopirku jaunu fotoaparātu. Protams, fotoaparātam vajag arī somiņu. Parasti šīs somiņas ir tumšas un izskatās nopietnas un garlaicīgi zolīdas. Laiks lauzt šo tradīciju. Mana somiņa ir klauniski koša. Pamatam izmantoju Abakhanā pirktu rupju kokvilna+lins (laikam) audumu, kuram pa virsu liku neilonu. Iekšpusei uzfilcēju sarkanu oderi - lai uzturētu formu un mazinātu triecienbīstamību. Apakšējie pušķīši nav smukumam - tie fiksē oderi pie ārpuses, un pirms mazgāšanas oderi būs viegli izņemt. Uztamborēju arī mazus štruntiņus rāvējslēdzēju ērtai satveršanai (nebija viena gara, tāpēc iešuvu divus īsus, pie tam dažādus). Necentos šoreiz pārāk iespringt uz tehnisko kvalitāti - fotoaparātam galvenais, lai ir ērti!

Pirkstiņlelles bērnudārzam

2010-11-19T09:09:00.004+02:00

Manas meitas audzinātāja man palūdza noadīt dažas pirkstiņlelles. Lieta tāda, ka reiz viņai esot bijuši trīs sivēni un vilks, taču tā nu esot noticis, ka palicis vairs tikai viens sivēns. Acīmredzot divus vilks tomēr pamanījies apēst. (Jāteic gan, ka man viņš izskatījās ļoti miermīlīgs, un galīgi nelikās, ka sivēni viņu varētu interesēt. Es pat apsvēru domu uzdarināt arī normālu, negantu, asinskāru vilku, taču šo domu atliku daļēji slinkuma pēc, daļēji tāpēc, ka nezinu, vai šādi vilki iederas modernajā pedagoģijā). Un tā es pagaidām noadīju divus slinkos sivēnus, kā arī kompāniju, ar ko tiem tusēt: kaķi, zaķi un gigantisku taureni (taurenis patiesībā bija radīts jau agrāk kā cita projekta sastāvdaļa, kurš nerealizējās, tāpēc atradu tam tagad vietu šeit).

Trakā šalle

2010-11-10T11:07:00.003+02:00

Es prasīju vīram, vai viņš gribētu džemperi. Atbilde bija - man tak jau viens ir (tas man atsauca atmiņā teicienu no "Limuzīna Jāņu nakts krāsā" - "kur tad mēs divas mašīnas liksim?"). Tā vietā pasūtīja man "garu un fifīgu" šalli. Šalles variants mani apmierināja, jo tā bija izdevība praktizēties dubultajā adījumā.
Sāku adīt no abiem galiem. Rakstiem (tiem, kas galos) smēlos iedvesmu no ēģiptiešu un āfrikāņu motīviem. Dubultajā adījumā knifs ir tāds, ka abās pusēs raksts atkārtojas, bet krāsas kārtojas pretēji, vismaz tā parasti ada (tā ir visērtāk, cik nu vispār ērti var būt adīt visu dubultā) un arī es šoreiz. Taču pēc būtības - tas nemaz nav obligāti, jo tehniski būtu iespējams abās pusēs veidot pilnīgi atšķirīgus rakstus. Varbūt kādreiz pamēģināšu, vai tur reāli kas sanāk. Bet šoreiz tātad abrobežojos ar tradicionālo dubultadījumu. Arī vidus dzeltenās vertikālās strīpas ar pelēko pa visu ir adītas dubulti, bet gar sāniem gan parasts sviķelis, kurš šoreiz rullējās, bet pieņemsim, ka tas tā speciāli.
Par to, kā abus galus savienot, man ilgi nebija koncepcijas, taču beigās izšķīros par to, ka vidu adīšu pretējā virzienā, malu valdziņus rindu beigās saadot ar abu pušu galu valdziņiem. Pirmajā acu uzmetiemā mazliet izskatās pēc čūskas, kas norijusi ziloni, bet, ap kaklu aplikts, izskatās gana labi, un vidus platais gabals tieši labi nosedz kaklu.

Sedziņa ar labām zīmēm

2010-10-18T10:08:00.007+03:00

Uzzināju par projektu priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem http://mazaisirsninai.multiply.com/ un nolēmu dot nelielu ieguldījumu ar pāris sedziņām. Jau labu laiku gribēju izmēģināt priekš manis jaunu tehniku - ēnu (jeb ilūziju) adījumus, un šeit bija īstā reize to darīt, jo segas ir ļoti pateicīgs objekts ēnu adījumiem. Ēnu adījums nozīmē musturu vai attēlu, kurš redzams tikai, skatoties no leņķa.

Tā kā mazajiem ir ļoti jācīnās par savām dzīvībām, es nolēmu sedziņās ieadīt labas un stipras zīmes. Augšējais trijstūris uz Dieva zīme - tā tiecas uz augšu, uz debesīm. Apakšējais trijstūris ir Māras zīme, kura savukārt tur pie zemes. Abas zīmes kopā dod labu līdzsvaru. Bet pa vidu ir Laimas slotiņa - ar to Laima noperot piedzimušos bērniņus.

Ēnu adījumu apgūšanai izmantoju Wolly thoughts lapā atrodamās pamācības. Vienkāršā ēnu adījumā izmanto divas krāsas. Ar katru krāsu ada divas rindas - turp un atpakaļ. Visas turpejošās kārtas vienmēr ada tikai labiski. Atpakaļejošajās kārtās ada rakstu, izmantojot labiskos un kreiliskos valdziņus. Ar vienu krāsu ada rakstu labiski, bet fonu kreiliski, bet ar otru - pretēji. Tas ir pamatlikums vienkāršākajam gadījumam, kas piemēroti vienkāršiem rakstiem - t.i. tādiem, kurus veido palieli laukumi. Ir sarežģītāki likumi, kurus lieto, lai izadītu sarežģītus rakstus un pat fotoattēlus. Tos neesmu apguvusi.
Šeit ir rezultāts. Zīmes jāmeklē vidus kvadrātā, malu kvadrātos vienkārši paspēlējos ar jaukām krāsām. Jāteic, ka raksts bija drusku par sīku vienkāršotajam variantam, tāpēc ir tikai vāji nojaušams.

Brošu diena

2010-10-11T09:55:00.005+03:00

Vakar mums bija brošu diena.
Karlīne gribēja sarkanu ar stikla pērlītēm:

Man pašai prasījās ķieģeļkrāsas "bļodiņa". Sameklēju piemērotu akmeni iekšai. Tas, kā jau visi manējie, jūras krastā salasīts. Jāatzīstas, ka es nedaudz šmaucos, jo akmens vēl ir tikai iestutēts, ne ielīmēts iekšā, jāgaida, kamēr izžūs filcs.

Miķeļdiena

2010-09-28T19:22:00.003+03:00

Bērnam uz dārziņu bija vajadzīgs Miķeļdienas veidojums. Kā zināms, šie uzdevumi ir domāti tam, lai mammu radošais gars nepagurtu. Te tas ir - Miķelis jau Mārtiņdienas noskaņās:

Lellis

2010-09-25T17:33:00.003+03:00

Mēs ar meitu nevarējām tikt skaidrībā par šī pilsoņa seksuālo identitāti. Taču, kad viņa pieprasīja arī balles kleitu, tad es noteicu, ka tas ir tomēr puisis.

Jaka, kura apnika

2010-09-12T12:47:00.010+03:00

Jau ilgi pirms šīs jakas uzsākšanas man bija tūkstošiem ideju par to, kāda tā būs. Neviena ideja nebija 100% izstrādāta, taču bija dažnedažādas vīzijas. Viena lieta gan bija diezgan skaidra - uz jakas jābūt senatnīgam zieda ornamentam, par kuru jau rakstīju.

Bija ieplānots pamats rievotajā adījumā, kuru paredzēju no vienas vietas izšūt tipa spodršuvumā (kāds ārprāts!). Bet, kamēr adīju - raksts kaut maksimāli vienkāršs, bet nemaz tik ātri neadās, ja visu laiku jādomā par pieaudzēšanu un noraukšanu - manas domas mainījās. Pirmkārt, es konstatēju, ka iecerētais nemaz tik labi neizskatīsies, otrkārt, gribēju pabeigt iespējami ātrāk, jo citas idejas, uzmācīgas kā mušas, jau stāvēja rindā. Dažas adītājas iesaka - ja pazūd iedvesma uz iesākto, bet rodas jaunas idejas, vajagot ķerties pie tām (un gan jau tā iedvesma kaut kad atgriezīšoties). Es nepadevos kārdinājumam, jo atcerējos, cik grandioza likās jakas ideja, pirms es to biju iesākusi.

Un tā - jaka nu ir.

Un puķe arī ir. Kāts nav zils, bet zilizaļš. Gribējās dikti likt maigāk zaļu, bet secināju, ka pie tāda maz kas ies klāt. Pie tehnikas vēl krietni piestrādāju, lai rezultāts mani apmierinātu. Esmu apņēmusies uzskribelēt, kamēr vēl neesmu aizmirsusi, tehnisko rakstu un ieskenēt.

Mugursoma ar izgriezto aplikāciju

2010-09-02T10:40:00.023+03:00

Šķirstot "Lielo rokdarbu grāmatu", man acīs iekrita aplikāciju tehnika, kas esot radusies San Blas salās. Nagi niezēja to kaut kur pielietot. Manai študentei bija nepieciešama mugursomiņa, un pilnīgi prasījās uz tās izmēģināt kaut ko jaunu (priekš manis).
Ideja ir tāda, ka saliek krāsainus audumus vienu virs otra un izgriež figūras tā, lai būtu redzama nepieciešamā krāsa.
Es nejauši nopirku neilona audumus, kuri izrādījās ļoti noderīgi šim nolūkam - plāni, maz irstoši, košās krāsās un salīdzinoši lēti.

Pēc nelielas padomāšanas es sapratu, kas būs attēlots uz somas. Tā būs princešsoma, jo katra maza meitene esot maza princese. Šī ir princese bez rozā krāsas un bez lokām, jo princeses taču ir dažādas.

Tātad - saspraudu kopā dažādu krāsu audumu slāņus.

Piediedzu pie pamatauduma (no kā būs mugursoma):

No papīra izgriezu mājiņas kontūru un piespraudu. Tad apdiedzu apkārt mājiņai.

Noņēmu nost papīru. Tā kā es gribēju, lai man parādās citā krāsā vien mājiņas kontūra, tad nodiedzu vēlreiz paralēli jau nodiegtajam.

Rūpīgi izgriezu pirmo (dzelteno) auduma slāni starp nodiegtajām līnijām, lai atsegtu nākamo slāni.

Domāju, ka senās salu iedzīvotājas šuva ar rokām, taču es nošuvu sīkā zigzagdūrienā ar šujmašīnu. Ceru, ka tas nemainīja šī aplikāciju veida būtību.
Tālāk ķēros pie kleitiņas. Rīkojos tāpat - piespraudu papīra kontūru, apdiedzu apkārt, izgriezu. Tikai šoreiz griezu divus augšējos slāņus, lai "aizraktos" līdz gaiši zaļajam.

Kleitai apakšā izgriezu sarkanu volānu (sarkanais bija pats apakšējais slānis):
Seju un rokas pieliku parastajā aplikāciju tehnikā - uzšujot virsū (jo šī tehnika, cik sapratu, pieļauj abu veidu miksēšanu).

Izšuvu sejiņu un matus:
Vēl matu bantes, un "princese" gatava:

Vēl klāt daži elementi: mākoņi un puķes:

Un tagad visam šim skaistumam piešuvu klāt pārējo mugursomu

Rezultātā - skaists 1.septembra skats:

Kabata ar līstīti

2010-08-26T18:05:00.029+03:00

Vajadzīgs:

līstīte Platums=gatavais_platums x 2 + 3cm; garums = garums + 3

pretskats Garums = līstītes garums; platums = 6 cm (spmēram)

kabatas maisiņš no oderes

Līstīti un pretskatu aplīmē.

Uzzīmē ar krītu uz izstrādājuma (piem. žaketes) kabatas vietu.

Līstītes pārloca gareniski tā, ka viena mala ir par 1 cm platāka un nogludina.

Uz platākās malas novelk līniju, kas ir 1.5 cm (gatavās līstītes platums) no locījuma vietas.

Izstrādājuma kreisā pusē piediedz kabatas maisiņa vienu galu - tā lai maisiņa augša ir virs atzīmētās kabatas.

Novieto līstīti ar platāko pusi virspusē un locījuma vietu uz leju tā, lai apakšējā iezīmētā līnija uz izstrādājuma sakristu ar līniju uz līstītes.

Un nošuj.
Knifs - lai nostiprinātu vīles galiņus, labāk lietot nevis atpakaļgaitas dūrienu, bet gan šādi - ielikt adatu kādus 2 cm no vīles gala, nošūt precīzi pa līniju līdz galam (iezīmētajai svītrai), tad uz paša gala iedurt adatu iekšā, apgriezt darbu pa 180 grādiem, un šūt līdz galam. Analoģiski arī otrā galā apgriež un vēl pāris cm pašuj.

Virsējo līstītes malu atsprauž ar adatiņām.

Piesprauž pretskatu (kreisā puse virspusē) tā, lai pretskata mala sakristu ar kabatas vietu.

Pagriež uz kreiso pusi un uz oderes tieši 1.5 cm platumā zīmē līniju uz augšu no šuves un pēc tam nošuj.

Griež kabatas vietu (pamataudumu un oderi), galos iegriežot trijstūrīšus (t.i. apmēram 1 cm no gala griezums sašķeļas un aiziet uz abām pusēm, gali ir precīzi pie abu vīļu galiem).

Pretskatu un līstītes malas izgriež uz kreiso pusi. Vizuāli nu jau kabata izskatās pēc kabatas.

No kreisās puses vairākas reizes nošuj galu trijstūrīšu malas (ķēpīgākā lieta šai procesā).
Un piešuj arī līstītes galu.

Oderes maisiņa otru galu piešuj pretskatam. Aizšuj maisiņam galus.

Žaketes šūšana

2010-08-24T19:59:00.029+03:00

Tā kā esmu svētdienas šuvēja, tad man katrreiz jādomā - kā tad tur īsti bija. Tāpēc gribu reizi par visām reizēm pierakstīt. Varbūt arī citiem noder. Tas gan nav tutoriālis, kur aprakstīts viss no nulles. Drīzāk tādi atgādinājumi par svarīgāko. Priecāšos par papildinājumiem un kritiku!
Šeit neaprakstīju tās lietas, kas attiecas tikai uz konkrēto modeli, aprakstīju vispārējos darbus. Žaketes piegrieztni ņēmu no Burdas.

Piegriešana. Svarīgi zināt, ka apkaklītes apakšējo daļu labāk piegriezt slīpā diegā. Vīļu tiesa - sānu vīles 1.5 cm, apdares vīles, rokriņķu vīles 1 cm, apakšmala 4 cm. Zamapmalei (t.i. tā daļa, kas ir zem priekšas pie aizdares) visas vīles 1 cm (t.sk apakšā), priekšas gabalam apakšamalas vīle "sadalās" - tas, kas ies kopā ar zemapmali 1 cm, tālāk 4 cm. (aizmirsu šo nofotografēt)

Aplīmē - priekšas gabalu, priekšas sānu, zemapmali, apkaklītes, muguras kakla daļu (tā ir tāda šaura līka desiņa, kurai nezinu pareizo nosaukumu) - visus. Mugurai un muguras sānam - ap rokriņķi un apakšu.

Iešuves. Sašuj un, protams, gludina. (šujot vispār gludina itin visu un nepārtraukti, tāpēc to īpaši nepieminēšu)

Sašuj priekšas gabalu ar priekšas sānu gabalu.

Kabatas. Par tām ir atsevišķs rakstiņš.

Sašuj visus pamatgabalus - t.i. tā, lai var uzlaikot.
Sašuj zemapmali ar muguras kakla daļu:

Piešuj zemapmali priekšai. Knifs - to virsmu, kurai jābūt paslēptai, pēc tam vēl no labās puses tieši blakus vīlei nošuj (piešujot klāt arī vīli). Pēc tam ir viegli nogludināt tā, lai sašūšanas vīle nav redzama. Bet žaketes atlokiem vēl ir tas joks, ka tur ir locījums - no apakšas līdz atlokam virsējā būs priekšpuse, bet pēc tam - zemapmale. Jāatrod un ar adatiņu jāatzīmē tā vieta, kur sāksies atloks. Tad jānošuj blakus vīlei - no apakšas līdz adatiņai jāšuj zemapmales pusē, pēc tam - priekšdaļas pusē. Vīli locījuma vietā pārgriež. Kvalitāte bildei slikta, bet šādi izskatās no kreisās puses: Un no labās: Tagad izskatās tāds;

Sašuj apkaklītes augšdaļu ar apakšdaļu. Augšdaļai jābūt maķenīt lielākai. Arī šeit lieto to pašu knifu, ko iepriekš minēju - apkalītes apakšpusi blakus vīlei vēlreiz nošuj kopā ar vīli.

Apkaklīti ar adatiņām iesprauž vietā.

Un iešuj. Bildē redzat ļoti svarīgu vietu. Tā ir tā vieta, ko ierauga pirmo, skatoties uz televīzijas diktori, kad viņa lasa ziņas. Šis ir krustojums, kur satiekas 4 vīles: virsapkale+"muguras desiņa"ar daļu zemapmales, zemapkakle+mugura, virsapkakles un zemapkakles savienojuma vīle, priekša+zemapmale. Šis ir vienādas nozīmes krustojums, t.i. tāds, kur visi precīzi vienā punktā satiekas un apstājas, un neviens tālāk neiet. Var redzēt, ka manā gadījumā nav ļoti precīzs tas viens punkts. Klausieties manos vārdos, neskatieties manos darbos! Un te no labās puses:

Apkaklītes abas puses savieno no apakšas, tieši nošujot no labās puses pa vīli: Tagad izskatās tā:

Sašuj piedurknes.

Piedurknes augšdaļu (starp punktiem, kas atzīmēti uz piegrieztnes ar resniem punktiem) apmēram 1 cm attālumā no malas nošuj ar visgarāko dūrienu, nenogriež diegu galus. Ņem aiz virsējiem (vai aiz apakšējiem, bet nedrīkst vilkt abus) diegiem un velk, veidojot vienmērīgu savilkumu (bet bez redzamām krunkām!) Šo paņēmienu var izmantot visur, kur nepieciešams vienu no detaļām "ieturēt".

Iešuj piedurkni. Ir svarīgi ievērot visus savienojuma punktus, kas bija atzīmēti uz piegrieztnes.

Piegriež oderi. priekšas piegrieztnei atgriež nost zemapmales daļu, muguras piegrieztnei - "muguras desiņu".

Sašuj oderi, bet vēl nepiešuj oderes piedurknes pie rumpja. Tā kā oderes audumam parasti neatšķiras kreisā puse no labās, tad ir jāuzmanās, lai nejauši neuzšūtu divas vienas rokas piedurknes (man tā gadījās).

Sašuj oderes un virspuses piedurkņu galus:

Pārloca žaketi gareniski uz pusēm, sasprauž kopā zem padusēm, virs kabatām ar adatiņām un nogriež perfektu apakšējo malu.

Iešuj oderi ("rumpim"), atstājot nepiešūtu apakšmalu.

Sašuj oderes piedurknes ar oderes rumpi. Diezgan ķēpīgs darbs un jāpārliecinās, vai piedurkne nav sagriezusies.

Piešuj stiprinājumus jeb savienojumus starp virsdaļu un oderi - nelielas auduma strēmelītes zem padusēm un muguras augšdaļā (jāsameklē tādas vietas, kur ir vīle)

Sašuj oderes un virsdaļas apakšmalas, atstājot nepiešūtus tikai stūrīšus un muguru.

Caur atstāto apakšmalas "caurumu" izvelk uz labo pusi. Šo "caurumu" neredzami aizšuj ar rociņām (līdzīgi kā svārku apakšmalu).

Ar apakšējiem stūrīšiem man īstas saprašanas nav. Pētīju kursos šūto žaketi, bet pie skaidrības nenonācu. Aizšuju viņus šitā, bet skaidri zinu, ka vajadzēja kaut kā smalkāk.

Nostiprina visas apakšmalas (piedurknēm un rumpim), nošujot dažus cm pa vīļu apakšām: Vispārējā eiforijas un tuneļa galā skaidri redzamās gaismas ietekmē šo ir viegli aizmirst, bet aizmirst nedrīkst!

Nu un, protams, nežēlīgi gludina, bet, kā jau teicu, to dara nepārtraukti.

Pogcaurumi.

Pogu piešūšana - šis ir punkts, pie kura jau skaidri zini, ka nu vairs nekas nevar noiet greizi. :D Kaut gan, pēc Mērfija likuma gadīties var visādi...

Izdabū ārā krītu no pogcaurumu un kabatu iezīmējuma vietām. (nemaz tik viegli neiet ārā, maita)

To prieku un gandarījumu nemaz nevar aprakstīt...

Man jau aizrādīja, ka piedurknes esot drusku par garu, tāpēc pēc bilžu uzņemšanas es tās iespēju robežās paīsināju.
Gribu izteikt pateicību pasniedzējām, no kurām esmu smēlusies šīs visnotaļ noderīgās prasmes Ilvai Lejniecei un Gunitai Žižkunei.

Varžu džemperis

2010-08-22T09:56:00.006+03:00

Viens no maniem ilgajiem projektiem. Tāpēc saņēmos un uzrakstīju nelielu aprakstu.

Dzija Almina Madame Tricote (50g/169m) - apmēram 400g (dažādas krāsas). Adatas 1.5 (ilgi vairs ar tādām negribēšu adīt).
Džempera izmērs: garums=47cm, platums=30cm, pusgaras piedurknes=22cm.
Adīta pečvorka tehnikā. Viena kvadrātiņa izmērs=4x4cm.

Šeit skice:

Un pamats bez apdares reālais (nav pārāk atšķirīgs, ja neskaita krāsas, bet tas bija neizbēgami):

Kvadrātiņu ada sekojoši - uzņem valdziņus no iepriekšējo 2 blakus kvadrātu malām (15 no katras malas). Ja tā ir pirmā kvadrātu rinda, tad vienkārši uzmet 30 valdziņus. Ada rievotajā labiskajā. Norauc katrā otrajā rindā pa 2 valdziņiem vidū: 1 noceļ, 1 ada, nocelto pārceļ pāri, 2 saada. Pēdējās 2 kārtas norauc katrā rindā (paliek 2), tiem diviem tad izvelk cauri pavedienu. Nākamo kvadrātu adot pieada klāt galus no iepriekšējiem.

Ne guži visi ir kvadrāti. Pie rāvējslēdzēja aizdares ir 2 trijstūri:

Tātad uzlasa tikai 15 valdziņus no vienas malas un katras otrās rindas beigās saada (saada tieši tai pusē, kas būs aizdares vieta).

Tagad jādabū, lai augšā ir gluda līnija. Uzņem valdziņus, sākot no priekšas:

Baltajās vietās - norauc 2v katrā otrajā rindā (norauc tādā pašā veidā, kā aprakstīts iepriekš), zilajā vietā - 2v katrā 4. rindā, sarkanajās vietās saada divus katras rindas beigās. Ada, kamēr starp sarkano un balto nekas vairs nav palicis. tad norauc. Jāizskatās apmēram šādi:

Tādā veidā noada abus plecus, aizmugurē atstājot vēl 2 neaizpildītus 3stūrus. Tos aizpilda atsevišķi.

Uzņem 30 valdziņus kā parasti, vidū norauc kā parasti, bet vēl katras rindas beigās 2 saada. Tad augšā sanāks gluda līnija.

Izskatās šādi:

Apkaklīti adīju no augšas uz leju. uzmetu 100 valdziņus, adīju sviķeli un pamazām pieaudzēju tā, lai var normāli savietot ar džempera augšu.

Pieketelēju klāt:

Iešuvu rāvējslēdzēju, kreisajā pusē nomaskējot ar strēmelīti:

No augšas izskatās šādi:

Kabatas-vardes:
Varde sastāv no 4 kvadrātiem un galvas. Galvai uzņem valdziņus no augšējā kvadrāta ab;am pusēm un ada, pieaudzējot 2v katrā 2. kārtā. Ada, kamēr galva vajadzīgajā lielumā. Malu jeb muti aptamborē ar īsiem stabiņiem, katrā mutes kaktiņā izveido dažus garos stabiņus. Acis sākumā bija paredzētas kā pogas, tāpēc tur ir caurumi.
Kājas adītas uz apli (pakaļējām 12, priekšējām 10 valdziņi) un galos veidots paplatinājums.

Sastāvdaļas:

Piešuj kabatas ar mašīndūrienu:

Piefiksē kājas, piešuj acis (uztaisīju filcbumbiņas acīm):

Bez piedurknēm izskatās šādi:

Bet mana iecere bija piedurkņu džemperis. Piedurknes vienkāršas, adītas taisni uz apli:

Un šeit ar manu topmodeli. Bildes ļoti sliktas, jo pašā nepiemērotākajā brīdī sāka mirt fotoaparāts:

Atkal daži akmeņi

2010-08-14T13:34:00.004+03:00

Kāds atradums! Akmens ar dabīgu caurumu! Apgleznoju to un iekāru ķēdītē:

Šo brošu taisīju mammai. Bet akmens ir Karlīnes apgleznots:

Reģionālās īpatnības

2010-08-14T11:26:00.001+03:00

Meža ķiploku plantācija Salacas krastā pavasarī. Labi un tālu smaržo un ir garšīgi.

Mūsas krasts šāvējgurķu apsargāts (atšķirībā no ķiplokiem šiem ir vienīgi dekoratīva funkcija):

Hercoga Frīdriha zeķe

2010-08-13T21:57:00.004+03:00

Vispār neesmu zeķu adīšanas fane, bet šī zeķe varētu būt izaicinājums - tās senuma dēļ.

Un vēl pāris sīkumu no Bauskas pils:

Svētā Sulpīcija

2010-08-09T07:13:00.005+03:00

Pie mums labdarības misijā ieradās kāda būtne. Viņas misijas mērķis esot atbrīvot mūs no mušām. Tika tai dots cēls vārds - svētā Sulpīcija. No drošiem avotiem zināms, ka tā noteikti ir viņa, jo vīrieši tik lieli nekad neizaugot - tie kļūstot par kanibālisma upuriem jau jaunībā.

Šeit ir redzams, kā viņa izpilda savu misiju.

Mašīnkareklis

2010-08-03T20:48:00.009+03:00

Jau sen gribēju uztaisīt mašīnas karekli. Nevarēju sagaidīt iedvesmu vai, pareizāk sakot, vienmēr gadījās steidzamākas iedvesmas. Bet nu pienāca tā reize, kad dzima Viņš.
Pamatā ir šāds melns rumpis. Galva ar rumpīti savienota ar adītu šallīti, kas it kā simbolizē vidukli. Patiesībā vajadzēja taisīt visu vienā gabalā, bet nu neko, nākamreiz būšu gudrāka.

Pēc tam viņš dabūja šādus burvīgus eņģeļa spārniņus. Varbūt rodas iespaids, ka viņš būs muša, jo, lūk, tur jau viena brūte sēž, laikam cerēja uz labu partiju.

Bet nekā! Tagad viņš dabū brīnišķus taustekļus.

Kājas

Un arī daiļu fizionomiju. Jāteic, ka par fizionomiju biju visai noraizējusies. Līdz šim man nav bijis tas gods būt pazīstamai ar kādu vaboli, un tāpēc nezinu, kādi viņi mēdz būt pēc rakstura - īgņas, jautruļi vai ašie zēni. Biju noraizējusies arī par anatomisko pusi, tāpēc bruņojos ar Latvijas PSR dzīvnieku noteicēju. Galu galā fizionomija sanāca sekojoša, un varu būt pārliecināta, ka no mums abiem es vienmēr izskatīšos vairāk skaidrā.

Un tagad virsējie spārni. Patiesībā jau process sākās tieši ar tiem.

Un te nu tas ir:

Vai nav skaists? Viņa vārds ir Luijs.

Veltījums Salacgrīvai

2010-08-02T17:49:00.005+03:00

Šis deķītis ir tapis sakarā ar Salacgrīvas bākas apadīšanas projektu. Kārtīgi izspēlējos ar dzijām un krāsām. Ar valkājamām lietām tā neuzdrošinos trakot. Šo fotografēju iekšā, un krietni sašķobījās krāsas. Tas, kas spilgti sarkans, patiesībā oranžīgi brūns. sarkanās krāsas tur vispār nav.

Pēc tam izgāju ārā, izliku ēnā zālītē un nobildēju vēlreiz. Interesanti salīdzināt abas bildes. Oranžbrūnais tagad ir savā vietā, toties neesmu pārliecināta, vai zilā krāsa savukārt nav par spilgtu.

Pelēkā akmeņsoma

2010-07-27T15:52:00.011+03:00

Soma veidota ar slapjo filcēšanu uz linoleja pamata. Pleca saiti liku klāt jau šajā procesā, respektīvi - apfilcēju apkārt jau gatavai, kopā sašūtai saitei. Tagad domāju, ka tā nevajadzēja darīt, jo izveidojās nevajadzīgi lieli caurumi. Vajadzēja labāk pēc filcēšanas izveidot smukus mazus griesumus, izvērt saiti cauri un tad tikai sašūt abus galus kopā.

Ilgi prātoju par aizdari, kas būtu saskaņota ar akmens rotājumiem. Aizdares vispār nav mana stiprā puse, jo parasti ir tehniski sarežģītas un vajag lietas, kuru veikalos var nebūt. Bet man radās labā ideja - akmens "poga". Paņēmu filcauduma gabalu un vienā punktā piešuvu pie somas.

Tad uzlīmēju virsū savu apķēpāto akmeni.
Pielīmēju arī pārējos akmeņus.
Apgriezu filcam maliņas. Uzliku dekorējumu piefilcēšanai ar adatu.

Pogcaurumu nopinu no vilnas šķiedrām un ar adatu piefilcēju:

Un te nu tā ir. Man patiktu vēl labāk, ja forma būtu izdevusies precīzāka.

Čūska nav īsti laba

2010-07-27T06:19:00.005+03:00

Mani mēģinājumi filcēt nebeidzas. Bija domāta čūska ar cauru vidu, kurā sabērtu iekšā akmentiņus, lai tie grab. Aptinu vilnu ap koka puļķi, kuru pēc procesa bija domāts izvilkt ārā, lai cauro vidu aizpildītu ar akmentiņiem. Izvilkt bija grūti, jo, kā izrādās, koks bija jau sācis apfilcēties. Diemžēl akmeņiem tas caurums ir par šauru, pāris izdevās iebāst, bet grabēt tie netaisās.

Filcpončo

2010-07-20T06:22:00.012+03:00

Man mājās jau gadiem stāvēja sarkans vilnas audums, īsti nezināju, ko ar viņu darīt, jo sarkana krāsa lielos laukumos man nepatīk. Tiklīdz nedaudz apguvu filcēšanas mākslu, tā man radās ideja apfilcēt šo audumu, tādējādi noslēpjot sarkano. Tehnika sekojoša - uz auduma vienmērīgi izklāj vilnu, apšļaksta ar karstu ziepjūdeni un tad starp burbuļplēvēm sākumā maigi, pēc tam kārtīgi pieklapē - var dancot pa virsu ar kājām - tas aizvieto aerobiku.
Taisīju divas puses - mugurpusi un priekšpusi, ko pēc tam savienoju. Mugurpuse tapa pirmā, roka vēl nebija ietrenēta, un pēc pirmās slapās tūres tā izskatījās šādi:

Vilnu biju salikusi nepietiekoši biezi, tāpēc tā savēlās pa mazākām piciņām, atstājot lielus sarkanus caurumus. Caurumu aizlāpīšanai mēģināju izlāpīties ar sauso filcēšanu. Sākumā cerēju, ka uzliekot virsū kādas lapas vai puķes, defekts zudīs. Tā gan nenotika.

Caurumi tomēr joprojām bija lieli, tāpēc mēģināju likt vēl virsū vilnu un iet pāri ar slapjo pa otram lāgam. Man šķiet, ka no tā nebija lielas jēgas. Galu galā es visus caurumus un nepiefilcējušos kumšķus piebakstīju ar adatu. Adatu labi lietot zīmējumiem un rotājumiem, bet, ja ar to cenšas pielabot fonu, rodas negludumi. Rezultātā šis deķis izskatās labi tikai no attāluma.
Ar priekšas gabalu es biju gudrāka un pacentos jau uzreiz salikt vilnu biezi, lai nebūtu caurumu. Ja sākumā salaiž visu dēlī, tad izlabot jau ir krietni grūtāk, tas skaidrs. Šeit ir priekšas gabalam uzkrāmētā vilna, tas, kas izskatās pēc rīvēta siera, tās patiesībā ir ziepes:

Un šādi izskatījās pēc slapjās tūres:

Jau labāk. Vēl no kā jāuzmanās - no skalošanas. Pat ja ir izdevies smuki uzfilcēt fonu, skalojot, tā vilna mēdz sabīdīties.
Tad nu arī priekšpusi izrotāju sausajā. Pēc tam visai ilgā procesā aptamborēju maliņas, musturnometnē dažas jau ievēroja manu knibināšanos.
Un te nu ir:

Uznāca iedoma

2010-07-19T10:09:00.005+03:00

Ko vēl varētu izdarīt ar akmeņiem? Man uznāca dīvaina doma, ka tos vajag apgleznot. Iekš Depo nejauši uzgāju krāsas stiklam un nojautu, ka tās var izmantot arī akmeņiem. Nopirku tikai divus toņus un kontūrkrāsu, bet šķiet, ka būs jātērējas vēl.
Šeit es paķēpājos (viens akmens nez kā izskatās tukšs):

Un šie ir Karlīnes triepumi. Viņai šī padarīšana trakoti iepatikās. Par laimi, akmeņi nemaksā neko. Krāsas gan...

Saulgriežkrelles

2010-06-25T06:48:00.011+03:00

Ideja par akmeņiem man bija jau sen. Par gluži parastiem Latvijas akmeņiem, salasītiem pie jūras. Tas būtu varen labs materiāls rotājumiem - ar labu skanējumu (jo metāls džinkst, plastmasa sausi grab, bet akmeņi sasitas ar dzidru knikšķi), ar labu temperatūras režīmu un ar labu smagumu. Ļoti jau gribētos mācēt dabūt tiem caurumus, bet, kamēr to nemāku, tikmēr aptamborēju. Tieši saulgriežu laikā ideja konkretizējās - katrs akmentiņš maza saulīte, bet viena lielā "saule" centrā.

Process ļoti vienkāršs. Notamborēju atsevišķi virspusi un apakšpusi, un tad satamborēju kopā, atstājot cilpiņas savienošanai.

Savienošana:

Šodien pirmo reizi uzliku šo rotu, un man ļoti patīk tās smagums uz kakla - ne jau ka būtu smaga, bet jūt, ka kaut kas ir. Tā ir tāda tīkama, spēcinoša sajūta. :)

Kas padara dinozauru unikālu?

2010-06-18T09:39:00.012+03:00

Pēdējā laikā daudz kašķu bijis rokdarbnieču starpā par autortiesību pārkāpumiem jeb, tautas valodā runājot, ideju zagšanu. Problēma aktuāla ne tikai pie mums. Arī citās valstīs šis jautājums tiek apspriests un, lūk, šeit var izlasīt, kā tas izskatās no ASV likumu puses. Izlasīju to, mēģināju saprast un pastāstīt, kā esmu sapratusi.
Protams, ka viss baltiem diegiem šūts. Pati ideja par kaut ko - piemēram, dinozauru uz džepmera nevar tikt aizsargāta. Aizsargāts var būt konkrētajā stilā uz izskatā taisītais dinozaurs - dzeltens ar sarkaniem punktiem un vēl citām specifiskām iezīmēm, kas viņu atšķir no citiem dinozauriem. Un vēl aizsargāts ir arī apraksts, kā viņu tehniski veidot. Un tālāk - ja kāds paņem manu dinozaura aprakstu un uztaisa tādu līdzīgu, bet pievieno viņam vēl kaut kādus savus īpašus un unikālus elementus (zaļas pumpas, piemēram), tad aizsargāta var tikt arī viņa veidotā modifikācija manam dizainam. Bet joprojām pieder autortiesības arī man kā pamatdizaina autorei.
Par it kā vienkāršajām un pašsaprotamajām lietām - kurā brīdī tās kļūst "nevienkāršas" un autortiesību aizsargātas? Ņemam par piemēru cimdus. Cimdi kā tādi un viņu adīšana nav aizsargāti. Nav aizsargāti arī adījumu raksti, vismaz tie populārākie, kas atrodami jebkur. Tātad - ja es paņemu vienu populāru rakstu (rakstā bija minēts medus šūnu raksts) un adu tajā cimdus, zilus, zaļus vai sarkanus, lielus vai mazus, tad neviens man nevar liegt to darīt un arī tirgot tos cimdus utml. Taču, neraugoties uz cimdu vienkāršību un neunikalitāti, es varu aprakstīt savu adīšanas gaitu (cik uzmetu, cik noraucu utt.). Šis apraksts ar visām manis veidotajām bildēm, shēmām iekšā utt., ir aizsargāts - nedrīkst to bez manas atļaujas neviens publicēt. Tā es to saprotu. Ja kāds cits adīs cimdus tajā pašā šūnu rakstā, tad viņš arī drīkstēs tirgot savus cimdus, kaut arī tie ļoti līdzīgi manējiem, jo - tur nav nekā unikāla. Bet ja es uzlieku saviem cimdiem virsū unikālu elementu - savu pumpaino dinozauru, tad ir tā, ka mans dinozaurs uz šiem cimdiem ir aizsargāts, un neviens nedrīkst bez manas atļaujas paņemt manu īpašo dinozauru un likt viņu virsū cimdiem, krūzēm un t-krekliem. (Kaut gan - ja to kreklu valkās tikai pats nevis pārdos, tad tomēr laikam drīkst.)
Savukārt - ja mani cimdi ir ļoti unikāli, manā īpašā rakstā un manis izgudrotā tehnikā un specifisku dizainu, arī tad joprojām tie cimdi un tāda veida darināšana tīri kā process pati par sevi nav aizsargāta. Nezinu, kā tas jāizprot, bet laikam tā, ka es nevaru iesūdzēt tiesā cilvēku, ieraugot, ka viņš arī taisa cimdus tādā pašā tehnikā. Bet manis veidotais apraksts šim darināšanas procesam, tas savukārt ir aizsargāts. Tātad - ja redzu tam cilvēkam priekšā savu aprakstu, varu nikni noprasīt, kur dabūja.
Nu jā, jo vairāk lasu, jo mazāk pati saprotu. Kur ir tā robeža, kas padara dinozauru tik unikālu? Nu ne jau sarkanās pumpas. Eh, es tā padomāju, cik labi bija senos laikos - tik daudz ko jaunu varēja izdomāt. Bet tagad - ej nu izgudro unikālu dinozauru, kad visi iespējamie jau izgudroti. Man varbūt liekas, ka dinozaurs ar zaķa ausīm un propelleri būs patiesi kaut kas īpašs, bet kā lai es to pierādu - roku augšā visu, kas jebkad jebkur ir publicēts (neiespējamā misija), lai pārliecinātos, ka nekas tāds iepriekš nav bijis. Un ja uzrodas, ka tomēr ir bijis tāds dinozaurs, tikai ar ēzeļa ausīm - vai mans būs kaut kas būtiski atšķirīgs?

Rakstā arī neatradu atbildi uz jautājumu, ap kuru diskusijas parasti ir viskarstākās - vai ieraugot (internetā, uz ielas utml.) kādam valkātājam vai valkātājai skaistu un īpatnēju rotu, džemperi vai interesantu cepuri (resp. tādu, kas var tikt uzskatīta jau par savā ziņā unikālu) un izdomājot pašai (bez apraksta izmantošanas), kā tādu pašu vai ļoti līdzīgu es varu pagatavot - vai tad es drīkstu šo skaisto lietu atdarināt, pie tam ne pašas lietošanai, bet gan pārdošanai? Vai tas ir tikai morālas vai tomēr arī juridiskas dabas jautājums?

Mana priekšrocība ir tā, ka es vismaz apzināti netaisos ņemt esošu dizainu, lai to pārmainītu, par precīzu kopēšanu pat nerunājot. Protams, neapzināti neietekmēties nav iespējams, kā arī pastāv varbūtība radīt gandrīz “kopiju” tīrās nejaušības dēļ. Manis pašas darbi savukārt vēl nav iekarojuši tādu popularitāti, ka kāds tos kopētu (pie pirmajām kopijām droši vien justos pat glaimota).

Mazulīši

2010-06-04T19:08:00.005+03:00

Nu jau izlīdušas arī priedītes. Lūk priedes mazulis:

Bet šī ir eglīte:

Čaklās egles un slinkās priedes

2010-05-30T13:49:00.004+03:00

Atskaitos par panākumiem koku jautājumos. Tātad ir pagājušas 20 dienas, un ir parādījušās pirmās 5 eglītes:

Diemžēl priedes ir slinkas un neseko savu radinieču piemēram.

Gandrīz šalle

2010-05-24T12:30:00.008+03:00

Man vakar uznāca šausmīga iekāre uzfilcēt šalli - kā jau cilvēkam, kas tikko to iemācījies un domā, ka prot. Konstatēju, ka man ir viss nepieciešamais un ķēros klāt. Kādu laiku atpakaļ biju nopirkusi vilnu - nenoskārstai vajadzībai un nezināmā daudzumā vai, pareizāk - mazumā, kā izrādījās procesa laikā.
Cēli iesāku darbu:

Vidū pietrūka vilnas, tāpēc tur tā pašķidri iemudžināju merīnvilnu:

Process, kas labi palīdz atbrīvoties no liekām kalorijām:

Finālu es nenobildēju... Varbūt sanāks bērnam vasaras sedziņa, bet šalle tā nebūs. Ko no tā būs mācīties:
1. Vajag DAUDZ vilnas.
2. Merīnvilna slikti piefilcējas pie marles, tā ka to var lietot tikai kā rotājumu vai nu tad vispār filcēt vienu pašu.
Mana nākamā doma ir uzfilcēt pončo. Man kaut kur glabājas no veciem laikiem koši sarkana, nekur neliekama vilnas drēbe. Mēģināšu to uzfilcēt par pončo.

Slinkie svārki

2010-05-20T19:15:00.007+03:00

Man trakoti patika šis raibais trikotāžas gabals no Abakhana. Sameistaroju sev vienkāršus jeb slinkos svārkus. Apakšmalā aptamborēju mazu mežģīnīti. Augšamalā - saitīti:

Un te tie ir:

Tiem ir viens trūkums - jostas vieta nedrīkst būt redzama, jo nepieguļ smuki. Varbūt vajadzēja iešūt gumiju.

Iesējām kociņus

2010-05-19T19:14:00.009+03:00

Mums darbā izdalīja kociņu sēklas sakarā ar vislatvijas akciju "Skābeklis". Tad es iekš Depo nopirku kasti un puķu augsni (skujkoku augsnes bija izpirktas).
Šeit notiek sēšanas process. Vienā pusē būs eglītes, otrā - priedītes:

Kastīte pagaidām dzīvos istabā, gaidīsim, kas notiks tālāk.

Meža dienu iespaidi

2010-04-30T13:44:00.015+03:00

Pavasarī esot adatas jāliek nost. Laiks tuvināties dabai un smelties tajā spēku un iedvesmu. Vot, tā kā es to daru:

Maģiskā stihija - uguns:

Nekad nebiju redzējusi šādas puķītes, tāpēc mājās steidzos noskaidrot, kas tā ir - tā ir mazā kapmirte:

Es jau sen sapņoju iestādīt kociņu. Bet visās talkās vienmēr tikai - uzkopšana, uzkopšana, pamperu un pudeļu lasīšana. Cik var? Es gribu izdarīt kaut ko paliekošu, kaut ko patiesi dižu. Tā kā talkas organizātoriem laikam bija apnikusi mana činkstēšana, tad viņi speciāli man par godu sagādāja dažus stādiņus. Patiesībā tur dikti prasījās, ko iestādīt, jo pēc džungļu izzāģēšanas kļuvis gauži pliks.
Lūk, kā es stādīju balteglīti. Kā redzat, man gāja apmēram tāpat kā onkulim Podžeram no "Trīs vīriem laivā" ar gleznas karināšanu:

Toties šo lapeglīti, kuru lāga nevar saskatīt, es patiešām iestādīju pati!

Es braukšu novērot - pēc gada, pēc 10, pēc 40 un pēc 100. Ja vien vairs pratīšu atrast...

Pirmie kucēni jāslīcina

2010-04-15T08:42:00.003+03:00

Bet pirms slīcināšanas jāatrāda. Nupat sāku apmeklēt filcēšanas nodarbības, un lūk:

Vasaras kostīms "Mazā zaļā raganiņa"

2010-04-06T08:54:00.018+03:00

Karlīne saņēma dāvanā krelles, un man radās doma uzmargot tām klāt kādu šmotkiņu.

Topiņš - rievots labisks adījums (šai dzijai tāpat rakstu neredz), reglāns no apakšas.

Vēl gabalos:

Vēl ar diegiem laikošanas procesā:

Gatavs (apakšas mežģīne tamborēta):

Svārciņi adīti taisni pa apli labiski, apakšā 6 punktos veidots paplatinājums, katrā paplatinājuma punktā pieaudzējot 2 valdziņus katrā 2. aplī. Svārkiem nav atsevišķas bildes (jo tie ir vienkāršākie svārki pasaulē).

Cepurīte tamborēta, bet taurenītis adīts. Man nekad nesanāk turēties pie vienas tehnikas.

Tamborēju no augšas un vienā brīdī jau apjuku ar to, cik daudz būtu jāpieaudzē. Raksts ir tāds, kāds ātrumā sanācis:

Taurenim centrālā ass ir 7 gaisa cilpiņas, no tās uzņem valdziņus spārniem. Lielajiem spārniem sākuma platums 5 valdziņi, mazajiem - 3 valdziņi (saskarsmes punktā ir abiem kopīga gaisa cilpa). Tālāk katrā 2. kārtā pieaudzēts. Mazajiem spārniem pieaudzēšanas vieta - vidus. Lielajiem - pieaudzē augšmalā divus, bet apakšmalā vienu norauc.

Tad nu viss kopā. Šitā man dikti patīk

Visāda gorīšanās:

Un beigās atcerējāmies par krellītēm:

Lāpāmtepiķītis

2010-03-27T16:18:00.011+02:00

Kā jau minēju, man niezēja rokas izveidot bērniem vēl vienu attīstošo rotaļlietu. Tā nu šorīt tapa lāpāmtepiķītis.
Process ir ļoti vienkāršs. Sagriež auduma strēmeles:

Saloca vertikāli - malas uz vidu un tad uz pusēm un sašuj:
Iegūst kaudzi ar šādām sloksnītēm:

Izvēlas dažas (man 7), kuras veidos vertikālos pavedienus. Tām nofiksē abus galus ar horizontālām sloksnēm, vispirms piespraužot:

Un iegūst pamatu:

Pārējām sloksnītēm kārtīgi nošuj galus ar zigzag dūrienu, un manta ir gatava. es vēl uzšuvu maisiņu priekš sloksnītēm, lai nepazūd. Man arī patika paspēlēties un izveidot dažādas kombinācijas. Cerams, bērniem arī patiks.

Vaboles puķu dārzs

2010-03-26T08:56:00.018+02:00

Rokdarbu portālā musturs.lv bija izsludināts projekts - rotaļlietu darināšana ar bērniem ar speciālām vajadzībām: šeit var palasīt par to sīkāk.
Kādu laiku man nebija saprotams, kas īsti ir vajadzīgs, bet tad es mēģināju iztēloties sevi tāda bērna ādā un tādējādi izdomāt, ar ko man patiktu spēlēties. Tā tapa šī mantiņa ar nosaukumu "Vaboles puķu dārzs".
Tai ir 3 galvenās sastāvdaļas

Vabole, kura drusku čaukst un kuru var čamdīt. Tai uz vēdera ir gumija un to var uzpogāt uz lielākajām pogām.
Puķes, no kurām var uztaisīt virtenīti.

Paklājiņš, kurš ir sapīts no auduma strēmelēm, uz kurām ir uzšūtas podziņas, pie tam lielās podziņas var slidināt šurp turp. Kad biju to uztaisījusi, man piepeši radās ideja, ka varbūt bērni paši gribētu pīt šitādus paklājiņus. Tā kā audumu pārpalikumu man vēl ir daudz, tad mēģināšu uztaisīt arī pinamo uzpariktīti.

Lūk, kā tas viss izskatās kopā:

Es zinu, ka noteikti būtu gribējusi ar tādu spēlēties. Manai piecgadīgajai meitai arī šī manta tīri labi patika. Viņai likās nozīmīgi atbrīvot vaboli no pogas, lai tā varētu lidot. Laba motivācija atpogāšanai! Piepogāt atpakaļ nav tik vienkārši, Karlīnei tas izdevās tikai ar otro piegājienu. Īpašie bērni varbūt iemācīsies tikai nopogāt, bet arī labi.

Slinkais kaķis ar meiteņzivīm

2010-03-17T14:32:00.008+02:00

Dāma, kas man pasūtīja knupīša ķēdi, bija tik ļoti sajūsmināta par šo kaķa&zivju tēmu, ka pasūtīja kaut ko līdzīgu savai meitai arī - ķēdi, kuras galā piestiprināts kaut kas, ko šī visu laiku staipa, lai nekrīt zemē.

Es jau nespēju adīt divreiz vienu un to pašu, tāpēc mainīju kaķa raksturu. Iepriekšējais bija nerātnais kaķis, bet šis ir slinkais. Zivis ir rozā ar graciozām spuriņām - kā īstas dāmas.

Šis aksesuārs nemaz neizskatās slikti arī pie vīriešu uzvalka. :D

Auduma ziedi

2010-03-14T07:53:00.008+02:00

Valmierā notika musturtuss, kura laikā mācījāmies darināt auduma ziedus. Es arī pamēģināju. Lūk, kas man izdevās:

Kaķis un zivis - apraksts

2010-03-04T10:56:00.045+02:00

Lūk, knupīša ķēdīte, un te nu beidzot ir tās darināšanas apraksts.

Izmantotā dzija - Almina, kokvilna, dažādas krāsas. Garuma un svara attiecība 169 m uz 50 g.

Kaķis

Shēma

Kaķa virspuse sastāv no ķermeņa daļas un 2 galvas daļām. Apakšpuse sastāv no ķermeņa daļas (tāda pati kā virspusei, tikai pavisam nedaudz mazāka) un vienas galvas daļas (tā, kas shēmā dzeltena).

Virspusei un apakšpusei rumpi ada no dibena uz kaklu. Virspusei uzmet 56 valdziņus un katrā ceturtajā kārtā 6 valdziņus norauc (sadalot visu platumu 4 vienādās daļās jeb 2 valdziņus ik pa 14 valdziņiem). Tā turpina, kamēr palikuši 20 valdziņi. Tad noada 13 kārtas, tad norauc vēl 2 valdziņus (katrā malā), noada vēl 5 kārtas un norauc.Galvas virspuse. Uzņem 9 valdziņus pie kakla jeb pusi no norauktajiem (skatīt shēmu). Otrus 9 valdziņus uzmet. Norauc vidū 1 valdziņu katrā otrajā kārtā, kamēr 12 valdziņi. Turpina noraukt katrā otrajā kārtā - tagad veselus 2 vidū. Kad palikuši 4 valdziņi, izvelk diegu cauri. Analoģiski ada otru galvas virspuses daļu.
Ausis. Katrai ausij uzņem 11 valdziņus tajās vietās, kur shēmā ir punkti. Norauc katrā 2. rindā pa vidu divus valdziņus. Kad palikuši 6 valdziņi, norauc uzreiz 4 un izvelk diegu cauri. Mazus sarkanus vai rozā trijstūrīšus noada vēl atsevišķi un piešuj ausu priekšpusē. Acis, degunu un ūsas izšuj pēc patikas un gaumes.Apakšpuses rumpim uzmet 52 valdziņus un norauc līdzīgā veidā (šeit sanāks ik pa 13 valdziņiem) - kamēr paliek 19 valdziņi. Tad vēl noada 17 rindas un norauc.

Galvas apakšpuse. Uzmet 20 valdziņus, pieaudzē abās pusēs katrā 2. rindā, kamēr 24 valdziņi. Tad ada vēl 10 kārtas.Tad sāk noraukt - katras rindas beigās, kamēr paliek 3 valdziņi.

Aizdare. Aptuveni 6-8 cm gara un 1.5 cm plata lentīte, kuras vienā galā poga, bet otrā elastīgs pogcaurums (tas viss vajadzīgs gadījumā, ja lietiņa būs spraužama pie drēbēm).

Ķepas ir 2 veidu - 3 īsās un 1 garā. Īsās ķepiņas - uzmet 16 valdziņus (4 uz katras adatas), noada 8 apļus, tad norauc pa 1 valdziņam uz adatas, kamēr paliek tikai 4, tad nogriež diegu un izver cauri. Garā ķepa - uzmet 14 valdziņus, ada apmēram 9 apļus, tad pagriež un 2 adatas noada atpakaļ kreiliski. Pagriež pareizi un noada 1.5 apļus, pagriež vēlreiz atpakaļ un atkal noada 2 adatas (svarīgi, lai tās pašas, ko iepriekš) kreiliski. Tagad ķepa ir nedaudz elkonī saliekusies. Pagriež pareizi un noada 9 apļus. Pieaudzē līdz 20 valdziņiem, noada 2 apļus. Tad sadala valdziņus 4 pirkstiem, apmēram šādi (3 valdziņus sanāk uzmest papildus):

Ada katru pirkstu 2-3 apļus, tad diegu izvelk cauri. Lai nebūtu daudz diegu galu, vislabāk tā - pirmā pirksta diega galu nogriež labi garu, izvelk cauri valdziņiem, pa galu ievelk iekšā un to pašu izmanto nākamajam pirkstam - utt. visiem četriem pirkstiem.

Aste. Uzmet 16 valdziņus un ada, uz riņķi, cik garu vēlas. Asti piepilda un piešuj pie virspuses apmēram tur, kur shēmā zaļā līnija.

Aizdari un pusi no katras priekšķepas piešuj, kad sašuj kopā apakšpuses ķermeni ar apakšpuses galvu.

Pakaļķepas un otru pusi priekšķepu piešuj, kad šuj kopā virspusi ar apakšpusi. Ķepu gali ir apmēram tur, kur shēmā brūnās līnijas. Rumpis un aste ir pildīti, bet ķepas manā izpildījumā nav pildītas. Tā kā šī lieta tiks sprausta pie drēbēm, tā nedrīkst būt smaga.

Zivtiņas

Ada no mutes uz asti. Uzmet uz zeķu adatām 16 valdziņus (labāk lietot viena pirksta cilpu metodi, jo šeit vēlams panākt parasti nevēlamo rullēšanās efektu, tāpēc maliņai jābūt iespējami plānai), ada 3 apļus. Tad vienā kārtā norauc 8 valdziņus. Ada 2 apļus. Tad katrā aplī pieaudzē 4 valdziņus (1 uz katras adatas), kamēr iegūst 8 valdziņus uz katras adatas. Šajā brīdī vienkrāsaino dziju nomaina uz raibo, ja grib raibas zivis. Ada 6 apļus. Tad norauc katrā kārtā un katras adatas 1 valdziņu (katras adatas pēdējo) - kamēr ir 5 v. uz adatas. Tad turpina noraukt katrā 2. aplī, bet tikai 1.,3. adatas beigās un 2..,4. adatas sākumā - kamēr 2 valdz. uz adatas.

Spura. Lai mazāk diegu galu, es sākumdaļas zaļo dziju atstāju garu (virs 1m), un no tās pēc tam tamborēju spuru un asti. Spuru sāk aptuveni tur, kur beidzas zivs pieaudzēšana, un tamborē līdz astei: 3 gaisa cilpiņas, savieno ar pirmo, ķēdes stabiņš (pieķerot pie zivs muguras), īsais stabiņš (pieķerot pie muguras), 3 g.c., savieno ar pirmo no šīm, stabiņš ar 1 apmetumu, (pieķerot pie zivs muguras) 3 g.c., savieno ar pirmo no šīm, īsais stabiņš (pieķerot pie zivs muguras), 3 g.c., savieno ar pirmo no šīm, 2 ķēdes stabiņi.
Aste. Sāk no astes vidus. 11 g.c., savieno ar 3.g.c. no adatas, 1 ķēdes stabiņš nākamajā g.c., 2 īsie stabiņi katrs savā g.c., nākamajās g.c.: stabiņš ar 1 apmetumu, stabiņš ar 2 apetumiem, stabiņš ar 1 apmetumu, īsais stabiņš, ķēdes stabiņš (pieķerot pie zivs astesvietas). Tamborē otru astes pusi tāpat - atkal 11 g.c. utt.

Zivis savieno šaura strēmelīte (adīta vai tamborēta), kuras vienā galā ir cilpiņa, kas iet caur iepriekšējās zivs asti. Otru strēmelītes galu zivs ir norijusi, un tas tiek pieadīts no iekšpuses pie zivs pirmspēdējās kārtas. Šeit ir pati pirmā zivs (diemžēl mute nav norullējusies tik labi kā vajadzētu), tās galā ir cilpa knupītim:

Eksperiments ar bilžu salikšanu rūtiņās

2010-03-02T09:26:00.008+02:00

Reiz man uznāca vājība uz seniem ornamentiem. Tā nu es vazājos pa internetu, savākdama sev veselu kolekcju. Savācu, izdrukāju, saliku mapītē, lai šķirstītu un iedvesmotos pārdomu brīžos. Bet tad mani pārņēma ideja - šīs bildītes taču var padarīt lietojamas, ieliekot tās rūtiņās. Un pati piemērotākā rūtiņās ieliekamā programma nav vis ekselis, kā daudzi domā, bet gan kartogrāfijas programma (piedodiet, tie kartogrāfi, kuri to uzskata par zaimošanu) ArcMap. Parādīšu, kā es to daru. Viss turpmākais diemžēl būs labi saprotams tikai tiem, kuri ir pazīstami ar šo programmatūru.

Visā savā bildīšu jūklī sameklēju, piemēram, šādu persiešu ornamentu. Bildes avots ir šis: http://www.taschen.com/pages/en/community/archive_ornament/ Kā redzams, izšķirtspēja ir visai zema un šī bildīte neapstrādātā veidā nav izmantojama adījumos vai izšuvumos.

Šo bildi ielasu ArcMapā kā rastra slāni:

Izveidoju tukšu poligonu slāni. Nebiju slinka un viņam pat koordinātu sistēmu piedefinēju, kaut arī tā patiesībā nemaz nemaz nav vajadzīga. Bet kārtības labad - visiem maniem slāņiem ir LKS 92_6 un transversais merkators, tad šim arī vajag. Katra rūtiņa būs viens šis poligons, kas jāzīmē pa virsu ielasītajai bildītei. ArcMaps pēc noklusēšanas pikseļa izmēru liek 1m x 1m, tātad mani poligoni jeb rūtiņas arī būs 1x1 m. Iezūmojos pavisam tuvu un uzzīmēju pirmo:

Tālāk, izmantojot "Mirror features" un snapojoties pie virsotnēm, izveidoju visu rūtiņu pamatu, kuru uztaisu caurspīdīgu, bet ar redzamām malām:

Nākamais uzdevums ir izkrāsot kvadrātiņus. ArcMapā tā saucas simbolizācija. Katram slānim ir atribūtu tabula, kurā var sadefinēt dažādus atribūtu laukus. Es iztieku ar noklusēto "Id" lauku, kuru tad aizpildu ar vērtībām. Ieselektēju visus (nu ne obligāti visus, var pa daļām), kas būs gaiši zaļi, ar Field Calculator piešķiru visiem vienu skaitli (piemēram 1) un simbolizācijā nodefinēju, ka 1nieks būs manis izvēlētais gaiši zaļais tonis (ir iespēja arī rakstīt konkrētu RGB). Attiecīgi gaiši zilajiem piešķiru 2, nosimbolizēju par gaiši zilu utt. Sākotnējā bilde apmēram saka priekšā krāsas, bet, protams, ka daudz kas atkarīgs no improvizācijas. Kā viegli saprotams, tad kļūdas ir piedodamas - ja vēlāk rodas vēlēšanās kādai rūtiņai vai rūtiņu grupai nomainīt krāsu, tad ir tikai jānomaina Id vērtība. Lūk starprezultāts:

Tā, un vēl pēc nelielas (patiesībā palielas) mocīšanās :

Tiesa, nezinu, cik reāli būtu mēģināt to uzadīt. Varbūt izšūt. Vai kā... Bet var mēģināt! Mana galvenā rūpe - vai ir pietiekami autentisks, t.i. līdzīgs oriģinālam? Šķiet, kaut kā tomēr pietrūkst. Man vēl ir kur augt.

Pienene

2010-03-01T11:34:00.008+02:00

Viena norvēģu dāma iekš ravelry man izstāstīja asprātīgu puķes adīšanas paņēmienu. Es to nedaudz improvizēju, un rezultātā man sanāca pienene:

Galvenā doma ir šāda: sāk ar 6 valdziņiem un ada uz riņķi, katrā 2. kārtā valdziņu skaitu dubultojot. Kad to apnīk darīt, tad sāk adīt ziedlapiņas. Noada 3 valdziņus (tas būs ziedlapas platums), pagriež adījumu, ada tos pašus 3 atpakaļ, atkal pagriež atkal ada šos 3 v. utt., kamēr vai nu apnīk, vai arī ziedlapiņa pietiekami gara. Tad 2 valdziņus norauc un uzņem pa 1 valdziņam no ziedlapas sāniem, katru iepriekšējo pārvelkot pāri tikko uzņemtajam. Pēdējo uzņemto pārvelk pāri nākamajam valdziņam aiz tiem 3 (jeb pirmajam nākamās ziedlapiņas valdziņam). Tad tādā pašā garā ada nākamo ziedlapiņu. Es uzadīju divas šādas puķes, vienai drusku lielāks vidus aplis, otrai mazāks, uzliku vienu uz otra, un tā man pēkšņi sanāca pienene (oriģinālais zieds nebija pienene).

Pienene tika izmantota iesaiņojuma rotāšanai:

Knupīša ķēdīte "kaķis un zivis"

2010-02-28T12:09:00.011+02:00

Nesen nolēmu izmēģināt laimi iekš etsy.com, un drīz vien uzradās pircēja, kura palūdza, vai es nevarot arī noadīt viņas gaidāmajam bēbim "pacifier chain" ar kādu dzīvnieciņu. Es devos gūglēt, lai uzzinātu, kas tas vispār tāds ir. Kad tas bija noskaidrots, tad modināju mūzu un teicu viņai, ka man vajag iedvesmu šitādai lietiņai. Mūza iedvesmu vēlēja un teica, ka nebūtu slikti, ja ķēde sastāvētu no zivtiņām, kuras sargātu resns, slinks kaķis. Tā arī izdarīju, bet ar kaķi tā bija, kā bija - viņš izrādījās visai aktīvs, un nez kā vēl būs ar tām zivtiņām:

Un biedzot tapis arī šīs lietiņas adīšanas apraksts.

Kaklavardes apraksts

2010-02-24T08:48:00.022+02:00

Šis ir apraksts manai kaklavardei: http://ievaspieraksti.blogspot.com/2010/02/kaklavarde.html

Mugurpuse (vardei mugura, bet priekš skatītāja tā būtu priekšpuse) sastāv no 5 gabaliem, lūk shēma:

Kvadrātu (kuru kopā ir 4) ada sekojoši:

Uzmet 22 valdziņus (pirmajam uzmet, pārējiem attiecīgi pusi vai visus uzņem no iepriekšējo kvadrātu malām). Ada rievoto labisko adījumu, katrā otrajā kārtā vidū vienu valdziņu noraucot. Bet, sākot no 18. kārtas, norauc pa vidu 2 valdziņus. Tā, kamēr paliek pēdējie 4, tos tad norauc pavisam. Man pa vidu ir arī oranžs akcentiņš (manējā ir tropu varde), bet var arī adīt vienkrāsainu.

Galvas daļu ada sekojoši - uzņem pa 10 valdziņiem no katras kvadrāta malas un atkal ada rievoto labisko. 1. rindā pa vidu izveido jaunu valdziņu. Turpmāk katrā 2. rindā taisa 2 jaunus valdziņus - katrā pusē vidējam. 10. rindā (kad ir 29 valdziņi) norauc. Noraukumu aptamborē ar īsajiem stabiņiem, bet pašos malu valdziņos taisa katrā pa kādiem 6 stabiņiem ar apmetumu.

Vēdera puse atkārto muguras formu, tikai ir drusku mazāka un vienā gabalā.

Uzmet 42 valdziņus. Katrā 2. rindā norauc pa diviem vidējiem valdziņiem, kamēr uz adatas paliek 18 valdziņi. Tad noada 3 rindas. Pēc tam sāk pieaudzēt. 1. rindā uztaisa vienu vidējo valdziņu, pēc tam katrā 2. rindā pieaudzē abās pusēs šim vidējam. Kad uz adatas ir 27 valdziņi, norauc. Noraukto malu aptamborē ar stabiņiem ar 1 apmetumu, bet malas valdziņos taisa 4 šādus stabiņus.

Acu līnija. Tiek tamborēta. Uztaisa 18 gaisa cilpiņas un notamborē vienu kārtu ar stabiņiem ar vienu apmetumu. Bet apmēram 5. cilpiņā no katras puses taisa veselus 6 šādus stabiņus. Pēc tam notamborē kārtu ar ķēžu stabiņiem, taču šajos minētajos sešos stabiņos taisa īsos stabiņus. Lūk, kādai tai jāizskatās:

Piešuj šo acu strēmeli pie galvas:

Pašas acis es taisīju tā - no maza 1.5x1.5 cm auduma gabaliņa salocīju trīsstūrīti un ar melnu diegu uzšuvu acu zīlītes. Pēc tam katru actiņu iešuvu dobumā.

Kājas ada pa apli uz 4 adatām. Pakaļkājām uzmet 12 valdziņus, ada apmēram 32 kārtas, tad norauc līdz 8 valdziņiem, turpina adīt apmēram 35 kārtas (lai tievā daļa maķenītiņ garāk par resno). Tad pieaudzē pēdu. Pieaudzē pa vienam valdziņam 1. un 3 adatas sākumā un 2.un 4. adatas beigās - katrā otrajā kārtā 3 reizes. Tagad ir kopā 20 valdziņi. Ada 7 kārtas, tad norauc. Ievieto stiepli, ja grib, lai kājas salocītas un nekarājas beigti. Vislabāk uz abām kājām vienu stiepli (katra kāja savā galā) un vidējo daļu (tik garu kā vardes dibena līnija) pēc tam neredzami iešūt vardes pakaļējā vīlē - lai iespējami mazāk asu galu. Tos galus, kas ir pēdās, tos aptinu ar mazu auduma strēmelīti un aplīmēju ar skoču - lai neduras.
Ar priekškājām līdzīgi, tikai uzreiz uzmet tikai 8 valdziņus, ada apmēram 42 kārtas, tad pieaudzē pēdu. Pieaudzē tāpat kā pakaļkājai, bet tikai līdz 16 valdziņiem. Tad ada apmēram 11 kārtas un norauc.

Notamborē pleznu galus (tamborējot saņem pēdas virspusi ar apakšpusi kopā). Šeit ir tāda kā shēma (punkts - gaisa cilpiņa, garā svītra - staviņš ar vienu apmetumu, taisnstūrīši - ķēžu stabiņš):

Tamborējot priekšpleznu galus, pievieno tamborētu riņķīti (ja tā būs kaklā karināma varde):

Tad sašuj kopā ar šujmašīnas dūrienu mugurpusi ar vēderpusi (no astesgala līdz vienam mutes kaktiņam, pēc tam attiecīgi līdz otram), piešujot arī kājas (pirmajā shēmā aptuvenajās kāju vietās ir punkti.)

Šāds izskatās gatavs zvērs:

Sens stilizēts zieds

2010-02-17T08:46:00.015+02:00

Lūk, sens stilizēts zieds, kuru atradu, staigājot plašajās interneta ārēs un konkrēti šeit:

Man dikti sagribējās radīt šī zieda plaģiātu tamborētā veidā nolūkā rotāt ar to vai tiem savu jauno, topošo jaku. Izvēlējos smalku dziju un tievāko man pieejamo tamboradatu.

Vispirms notamborēju zaļo daļu (gaisa cilpiņas ar aplīšiem vajadzīgās vietās):

Tad pa virsu iet sarkanās ziedlapas. (Vidējā ziedlapa mani neapmierina, pie tās vajadzēs vēl piestrādāt)

Matučūskas apraksts

2010-02-12T12:17:00.010+02:00

Vajag
Smalku dziju
Adāmadatas - 1.5mm
Tamboradatu – 1.75 mm
Stieples gabalu.

Ada no astes uz galvu.

Sāk ar 8 valdziņiem. Ada uz apli, katrā otrajā aplī pieaudzē 2 - kamēr ir 24 valdziņi.
Ada ornamentu, manējais ir šāds:
Kad čūska pietiekami gara, sāk adīt galvu. Pieaudzē katrā sānā 2 valdziņus.

Noada 8 apļus, tad nākamajās 2 rindās ieada acis (var jau arī pēc tam uzšūt). Noraukšana. Norauc ar dzelteno - saada katrā 2. aplī 2 sānu valdziņus. Tā 3 reizes. Tad norauc pavisam - ar dzelteno dziju.

Tad notamborē pīnīti nedaudz īsāku par čūsku un ik pa 1.5 cm piestiprina pie čūskas vēdera - lai varētu piestiprināt pie matiem ar strādzi.

Matučūska

2010-02-08T09:07:00.021+02:00

"Trešais zvērs ir pievienojies tiem diviem."

Matučūska vispār dzīvo matos. Karlīnes matos galīgi neturējās, manos labāk.

Kā jau var nojaust, matučūska ir gara, krāsaina desa, kurai vidū ir stieple. Vēl viņai gar vēderu visā garumā stiepjas tieva aukliņa, aiz kuras var aizķert ar sprādzi un iespraust matos. Adīšanas apraksts.

Kaklavarde

2010-02-02T08:46:00.011+02:00

Varde ir visai plaši pārstāvēts personāžs adīto un tamborēto izstrādājumu klāstā. Tā nu lūk arī mana radošā doma nevarēja bez tās iztikt. Atlika tikai izdomāt, kādas funkcijas piešķirt manai Vardei. Tā kā Karlīnei patīk visu ko karināt kaklā, kā arī dažādi trauciņi vai kabatiņas, kur sabērt iekšā neskaitāmus sīkus štruntiņus, tad es izlēmu, ka Varde būs Kaklavarde ar maciņa funkciju.

Vardes veidošanas apraksts: http://ievaspieraksti.blogspot.com/2010/02/kaklavardes-apraksts.html.

Un šeit fotosesija:

Matubite

2010-01-25T06:07:00.014+02:00

Ideja, ka matus vajag savākt kaut kur iekšā, attīstījās. Sapratu, ka vajadzīgs kukainis, piemēram, bite. Šai bitei ir veseli 4 stiprinājumi - gumija vēderā un vēl "klipši" pie vidukļa un taustekļu galos. Apraksts

Zaļā pogaļa matiem

2010-01-05T09:27:00.008+02:00

Dažreiz gribas visus savākt un paslēpt, lai nemaz nerēgojas.

Vidus ir adīts kvadrāts, kura malas savilktas ar gumiju. Apkārt "hiperboliski" tamborētas ziedlapiņas.

Kaut kas matiem

2009-12-29T20:42:00.006+02:00

Kad noriebjas ierastās frizūras, tad jāizdomā kaut kas jauns.

Svētku gaidās

2009-12-13T09:41:00.012+02:00

Bija doma radīt kādu mazu svētku noskaņu. Un tā, izmantojot kailsalu, aizbraucu uz mežu, kur savācu visu vajadzīgo - niedres, egļu zarus u.c. zaļas lielas.

Metos pie puzura taisīšanas. Tūliņ saskāros ar tehnisku problēmu - kā dabūt diegu cauri tai trubai. Tad man ienāca prātā gaiša doma izmantot 1.5 izmēra apaļo adāmadatu. Man tomēr joprojām nav īsti skaidrs, kā to darīja senie latvieši. Šim mazajam projektam aizgāja pusdiena. Sanāca lūk kāds puzuris hipiju stilā:

Un neliela kompozīcija ar latvāni:

Ziemas komplekts puisim

2009-11-03T11:28:00.006+02:00

Šis arī ir adīts pēc pasūtījuma (vajadzēja tā, lai kārtīgi turas uz ausīm). Piemērota foto modeļa man nebija, bet uz ausīm tiešām turas.

Zaļā, caurā vestīte

2009-10-12T16:39:00.014+03:00

Košumiņš, ko uzstīvēt virsū kaut kam tumšam.

Rozā sēnes cepures apraksts

2009-10-12T12:18:00.023+03:00

Cepurīte meitenei, galvas apkārtmērs 52 cm.

Dzijas - Ogre yarns (rozā) - 4 pavedieni, BBB Cashba (sarkanā), Angora ram (baltā).

Cepure adīta no augšas uz leju pa riņķi.

Ņem balto dziju un zeķu adatas. Uzmet 8 valdziņus.

Ada uz riņķi labiski, katrā 2. kārtā pieaudzē 16 valdziņus. Kad uz zeķu adatām vairs nepietiek vietas, pārliek valdziņus uz tāda paša numura apaļajām adatām.

Kad ir sasniegts 240 valdziņu skaits, vairs nepieaudzē. Pievieno rozā dziju un ada 22 kārtas ar šo rakstu http://www.musturs.lv/adisanas-abc/raksti/kombinetie-raksti/8/

Ada 4 kārtas ar balto dziju labiski.

Ada rozā ar sarkano pēc šādas shēmas:
Ar ^ apzīmētos valdziņus norauc sekojoši - saada ar iepriekšējo valdziņu labiski griezti (^ valdziņš paliek aizmugurē), tad ^ valdziņu atkal uzņem uz kreisās adatas un vēlreiz saada labiski ar nākamo valdziņu. Pēc noraukšanas kārtas, katru 3. valdziņu noraucot, uz adatas paliek 160 valdziņu.

Ar rozā dziju ada sviķeli (3 labiski, 2 kreiliski) 18 kārtas. Nenorauc, bet uzver uz pagaidu diega.

Ada ausu ļipas. Ņem uz adatas valdziņus - no ... līdz ... (par pirmo pieņemts tuvākais no abiem aizmugures vidus valdziņiem). Turpina adīt sviķelī ar rozā dziju. Noraukšanas shēma šeit (kārtas numurējas no augšas uz leju, jo cepure tiek adīta no augšas uz leju): Nepilnās kārtas nozīmē, ka attiecīgos valdziņus neada, bet patur uz adatas. Sākot ar 10. kārtu viņus atkal ada. Beigās ļipu galus arī uzver uz pagaidu diega.

Ada dubulto maliņu. Uzmet 160 valdziņus. Ada ar sarkano dziju uz riņķi sviķelī 18 kārtas utt. visu analoģiski kā 7. punktā.

Pievieno dubulto maliņu cepures malai. Augšmalu pietamborē pie cepures malas (tajā vietā, kur sākas sviķelis) ar ķēžu tamborējumu ("ķēdīte" iet pa virspusi). Apakšmalas (uz diega savērtos valdziņus) aizmugurē sašuj kopā ar ketelējamo dūrienu, priekšpusē - aptamborē ar balto dziju ar īsajiem stabiņiem (stabiņš katrā valdziņā) katru maliņu atsevišķi.

Ļipu galu brīvos valdziņus uzņem uz adatām. Ada sasienamās lentas. Pirmajā kārtā saada kopā priekšējo maliņu ar aizmugurējo. Tālāk ada, cik garu banti vēlas.

Rozīgās sēnītes cepure plus cimdi un šalle

2009-10-12T12:15:00.016+03:00

Šis komplektiņš ir adīts pēc pasūtījuma. Prasības bija - kaut kas rozā plus sarkans, cepure sasienama, lai būtu uz ausīm. Pārējais - mana interpretācija. Šeit ir cepures apraksts.

Galvā uzmērīšanas modelei, kas gan nav īstā īpašniece:

Dzelteni krokainā cepure un cimdi ar puķēm

2009-10-12T12:10:00.020+03:00

Cepures ideja ir drusku špikota, bet rezultāts atšķirīgs, jo šī ir adīta nevis tamborēta. Cimdi sanāca tādi vasarīgi. Cimdu puķītes ir tamborētas.

Modelei patīk pozēt:

Cepure no mugurpuses:

Lūk, pavasarīgie cimdi novembra saulē:

Lillā kleitiņa

2009-09-26T09:41:00.005+03:00

Šī kleitiņa arī ir no Burdas, bet, cik atceros, mazliet uzlabota. Tā kā modelei ļoti patika pozēt, tad ir veselas 3 bildes.

Rūtaino bikšu kostīms

2009-09-26T09:27:00.006+03:00

Šis ir mans iemīļotais kostīms, kurš tiek valkāts daudz un dikti, gan komplektā, gan pa vienam. Mana sākotnējā vīzija par rūtainām platām biksēm kombinācijā ar vienkrāsainu, īsu žaketi izrādījās ļoti veiksmīga. Piegrieztnes ir ņemtas no Burdas.
Starp citu, šo bilžu autore ir mana četrgadīgā jaunkundze.

Vakarkleita

2009-09-24T14:30:00.003+03:00

Un šeit ir vakarkleita Ziemassvētku ballei. Dzīvē izskatās labāk nekā bildē, jo kaut kā nesanāca īsti labi ar pozēšanu, kā arī bija tumšs.

Diplomdarba kostīms

2009-09-24T14:27:00.002+03:00

Šo es šuvu kursos, tas ir mans "diplomdarba kostīms".

Uzvalks

2009-09-24T14:24:00.004+03:00

Uzvalks - nav gluži mans 100% patstāvīgs darbs. Vajadzētu it kā šīs iemaņas nostiprināt, taču baidos.

Vasaras bruncīši jaunkundzei

2009-09-24T11:12:00.004+03:00

Biju nolēmusi beidzot darīt pareizi - tamborēt pēc apraksta. Kaut ko tomēr nošāvu greizi, jo bruncīši, kas paraugā bija šaurie, sanāca kupli. Līdz ar to sanāca darīt citādi arī pārējo, un rezultāts ir pilnīgi cits. Tagad domāju, ka man sanāca pat smukāk nekā žurnālā, kā arī kļuva pilnīgi skaidrs, ka pēc aprakstiem darīt neko nespēju. Bildē nevar saskatīt tamborējuma detaļas, toties redzams, cik lieliski šie bruncīši iekļaujas vasarīgā ainavā.

Topiņš ar puķītēm

2009-09-24T11:09:00.005+03:00

Vienkāršs topiņš ar oranžām puķītēm. Iesākumā bija iecerēts daudz vairāk puķu, bet kaut kā tas pasākums novienkāršojās.

Dzeltenais gabaliņu džemperis

2009-09-24T11:02:00.004+03:00

Dzeltenais gabaliņu džemperis. Gribējās rombiskus "ķieģelīšus", kuros krāsa mainītos no vidus uz malām. Nezinu, vai šo īsti var saukt par pečvorku, it kā jā, ja par pečvorku pieņem no gabaliņiem saliktu kaut ko. It kā nē, jo līdz šim redzētajos gabaliņi vienmēr aug no stūra. Ir arī apraksts.

Zilais džemperis ar šņori

2009-09-24T11:00:00.006+03:00

Zilais džemperis ar šņori. Pēkšņas iedvesmas rezultāts. Zināju tikai to, ka man vajag kaut ko sienamu ar šņori. Man kaut kā acu priekšā bija viduslaiku stila kleitas. Nu bet tapa tas, kas tapa. Apraksts šeit. Ielādēt pdf

Pečvorka veste

2009-09-24T10:38:00.004+03:00

Veste - mani pirmie soļi pečvorkā.

Puķu džemperis bērnam

2009-09-24T10:34:00.002+03:00

Adīts no dziju atlikumiem slīpās joslās. Puķītes ir tamborētas. Puķīšu sliktā īpašība bija tā, ka bija viegli noraujamas.

Kleitiņa meitiņai

2009-09-24T10:04:00.005+03:00

Kleitiņa meitiņai. Sakombinēju tumši zilo ar bāli zaļo un dzelteno, tādējādi "protestējot" pret meiteņu modes pasaulē valdošo rozā tendenci. Adīta reglānā no augšas. Piedurknes adītas šajā rakstā. Svārku daļa ir šī raksta pielāgojums (zilās joslas pa vidu pieaudzēšanai).

Šeit priekšpuse:

Mugurpuse:

Ideālais un reālais

2009-09-22T19:30:00.012+03:00

Jaunu ideju šad tad vispirms uzskicēju savā skiču kladē. Diemžēl vēl nav bijis gadījuma, kad skice kaut cik sakristu ar vēlāk īstenoto. Kamēr iezīmēju savu ideju, tā šķiet teju vai ģeniāla. Laika gaitā man par tās ģenialitāti sāk rasties šaubas. Dažreiz pārdomu rezultātā viens un tas pats objekts maina savu izskatu līdz nepazīšanai. Kad ķeros no domām pie darbiem, notiek vēl dažas neticamas pārvērtības. Evolūcija parasti notiek virzienā no sarežģītākā un vienkāršāko.

Sienassegas skice - ziedi zaļā pļavā, koki pret sauli, un putni traucas uz zilo tāli.

Nesarežģīsim dzīvi, koki un putni nav vajadzīgi. Glezna nepakļāvīgi aizpildījās ar abstraktiem motīviem.

Un vai gan šos sarežģītos augu motīvus un eliptiskās formas...

vispār var ieraudzīt nākamajā attēlā? Nē, man izskatās, ka nav ne mazākās līdzības.

Man gadījās saplēst džinsus. Tā kā negribējās mest tos ārā, izdomāju, ka vajadzīgs ielāps. Lūk, kā "attīstījās" manas idejas:

Beigu beigās visi kustoņi pazuda:

Un te nu ir rezultāts:

Sienassega no trīsstūrainiem klucīšiem

2009-09-22T18:43:00.007+03:00

Tā kā bērns bija noplēsis pie savas gultas visas tapetes, tad es izlēmu nomaskēt bojājumu ar kādu interesantu bildi, izmantojot audumu atgriezumus.

Lūk, ideja, kāda tā izskatījās uz papīra:

Kāda tā izskatās realitātē:

Tehnika - ņēmu pamataudumu (man bija velvets, bet der jebkurš, kas ir stingrs un kam var saprast diega virzienu) un ar krāsainu diegu iezīmēju rūtis ik pēc noteikta attāluma (man bija 10x10cm). Sagriezu trīsstūrveidīgas lupatiņas, kur īsākās malas arī 10cm. Tad ar blīvu zigzagdūrienu šuvu klāt pamataudumam. Vietās, kur aptrūkās lupatiņu, piešuvu atlasa lentas. Darba kvalitāte atkarīga no tā, cik precīzi viss sagriezts un piešūts. Man kvalitāte un pacietība dila līdz ar katru nākamo lupatiņu. Šujamlieldarbi nav priekš manis...

Mans mozaīkdeķis

2009-09-21T11:08:00.027+03:00

Kad sapratu, ka man tāds nepieciešams, sāku ar skicēm, kuras tūliņ pat nācās atmest kā nerealizējamas un samudrītas.

Nolēmu sapirkt audumu atgriezumus un pēcāk skatīties tālāk, kas sanāks. Tad ķēros pie ekseļa, un tapa vienkāršs pamatraksts.

Tālāk notika aprēķins. Lai piedzītu pie vajadzīgā kopizmēra, vienai ekseļa rūtiņai jābūt 12.5 x 5.5 cm. (Vēlāk gan izrādījās, ka viena motīva rinda ir drusku par daudz, kā arī auduma pietrūkšanas dēļ nācās no tās atteikties).
Tālākais process:

Sagriezu vajadzīgo izmēru audumu gabaliņus.
Sašuvu kopā sagludināju vīles (šuvu kopā pa atsevišķajiem motīviem jeb pēc ekseļa bildes 1/2 platuma un 1/6 garuma)
Samērīju un izgriezu pārējās kārtas (vatelīns vidum, vecs palags apakšai)
Sastepēju kopā visas kārtas. Ņēmu maksimāli izturīgu diegu un ar rociņu šuvu - lai sarežģītu sev dzīvi, šuvu virsū zīmējumus.

Šeit aplūkojami gatavie motīvi. Tos veidoju kā savstarpējus pretmetus.
Oranži brūnais ir tuksneša motīvs - karstums, sausums, kaktusi:

Tuvplānā:

Zaļais motīvs ir mitrums, dzīvīgums, papardes:

Un šeit tuvāk (lai redz, kā es stepēju):

Un tā... nepagāja ne gads, kad - tieši uz ziemassvētkiem - bija gatavi visi gabali. Te nu tie ir:

Tālākais darbs - sašūt kopā visus gabalus. Virskārtu šuvu ar šujmašīnu, apakšējās šā tā ar roku (ka tik kopā turās). Pēc tam vēl visam pa apakšu liku flaneļa kārtu, kuru piestepēju klāt rūtiņu krustpunktos (tikai lai nebraukā projām). Malām apšuvu (atkal ar rociņām) trikotāžas audumu, kuru biju nopirkusi Abakhanā nezin priekš kam un sevi strostējusi par to - bet kad atklāju, cik lieliski varu to izmantot savam deķim, vairs nestrostēju, bet slavēju sevi par tālredzīgo pirkumu.
30.01.2010. plkst. vairs neatceros mans deķis ir GATAVS!

Dzeltenā gabaliņu džempera apraksts

2009-09-21T10:08:00.021+03:00

Izmērs - 38.
Dzija - Angora RAM - baltā 100g, dzeltenā 100g, brūnā 100g.
Darba apraksts
Vispirms noada gabaliņus. Sāk no centra. Tehnisko rakstu skatīt attēlā. Kad gatavs, valdziņus nenorauc, bet uzver uz pagaidu diega. Gabaliņus sašuj kopā ar ketelējamo dūrienu. Mani gabaliņi bija 5x5 cm, izvietojumu skatīt shēmā. Vienādi numurētie punkti jāsavieto kopā. Stūru savienojumu nesmukumus nomaskēju ar izšūtām puķītēm.

Sizes
Small - Medium
Matherials
Angora Ram - white 100g, Yellow 100g, brown 100g
Job description
Make the pieces at first. Every piece must be knitted in the round, beginning from the center. Colours can be changed from round to round.

Cast on 8 stiches.
1st round: k8
2nd round: (k1,yo,k1)* repeat 4 times
3rd round: (k1,yo,k1,yo,k1)* repeat 4 times
4th round: k20
5th round: (k1,k1,yo,k1,yo,k1,k1)* repeat 4 times
6th round: k28 … etc
12th round: purle all and make one extra stich in each corner
Do not bind off. Use a temporary yarn for fixing stiches.
Pieces are linked together using backstich seam. My pieces were 5×5 cm and were placed in a scheme figured in the picture above. The points with equal numbers must be put together (see the schema).

Finnish ends using backstich seam. Corners connections (if ugly) can be covered by embroidered flowers.

Zilā džempera ar šņori apraksts

2009-09-21T09:33:00.012+03:00

Izmērs - 38.
Dzija - Alpaca lace 500 g (zilā), 50 g (pelēkā);
Darba apraksts. Ada atsevišķi apakšdaļu augšdaļu un piedurknes, sašuj kopā kā parādīts shēmā. Sarkanās malas shēmā ir tās, kas jāaptamborē ar caurumainu malas tamborējumu. Piedurknēs abas malas, tamborējot pēdējo kārtu, satamborē kopā. Noada saitīti priekš aizdares un iever.

Size – small
Matherials – Alpaca lace 500 g (blue), 50 g (gray); cable needles size 2.25mm, hook 2.5mm
A key to abbreviations
k knit
p purle
sl slip
k2tog knit 2 stiches together
yo yarn over
psso pass the slipped stich over
c2f cable 2 front
c2b cable 2 back

Gauge
Bottom part 33 stiches =10cm horizontally, 42 rows = 10cm vertically.
Top part and sleeves – 50 stiches = 10cm horizontally, 44 rows = 10 cm vertically

The schema

Notes.
Measurements are given in centimeters.
Equal numbered points have to be placed together. Points a and a’ is placed close to each other but there still is a little distance between them.
The red marked edges will have a crocheted border.
The explanation of the most important points:
1, 4 – underarm; 5, 6 – shoulder; 7 – middle front.

Job description
Bottom part
Cast on 210 stiches.
1st row (right side): p2, * sl1, k1, psso, k3, yo, p2, yo, k3, k2tog, p2. Repeate from * to end.
2nd row (wrong side): k2, *(p5, k2). Repeate from * to end.
3rd row identical with 1st row.
4th row identical with 2nd row.
5th row identical with 1st row.
6th row identical with 2nd row.
7th row: p2, *yo, k3, k2tog, p2, sl1, k1, psso, k3, yo, p2. Repeate from * to end.
8th row identical with 2nd row.
9th row: p3, * yo, k3, k2tog, p2, sl1, k1, psso, k3, yo, p2. Repeate from * to end.
10th row: k3, * p4, k2, k3. Repeate from * to end.
11th row: p4, * yo, k1, k2tog, p2, sl1, k1, psso, k1, yo, p4. Repeate from * to end.
12th row: k4, * p3, k2, p3, k4. Repeate from * to end.
13th row: p5, * yo, k2tog, p2, sl1, k1, psso, yo, p5. Repeate from * to end.
14th row: k5, * p2, k2, p2, k5. Repeate from * to end.
15th row: p2, * yo, k3, k2tog, p2, sl1, k1, psso, k3, yo, p2. Repeate from * to end.
16th row identical with 2nd row.
17th row identical with 15th row.
18th row identical with 2nd row.
19th row identical with 15th row.
20th row identical with 2nd row.
21th row identical with 1st row.
22th row identical with 2nd row.
23th row: p2, * sl1, k1, psso, k2, yo, p4, yo, k2, k2tog, p2. Repeate from * to end.
24th row: k2, * p4, k4, p4, k2. Repeate from * to end.
25th row: p2, * sl1, k1, psso, k1, yo, p6, yo, k1, k2tog, p2. Repeate from * to end.
26th row: k2, * p3, k6, p3, k2. Repeate from * to end.
27th row: p2, * sl1, k1, psso, yo, p8, yo, k2tog, p2. Repeate from * to end.
28th row: k2, * p2, k8, p2, k2. Repeate from * to end.
Repete these 28 rows 6 times. Press the finished detail.

Top part.
1st row (right side): c2f, p3
2nd row (wrong side): p2, k3
3rd row: c2b, p3
4th row: p2, k3.
Begin with the both front parts (cast on 63 stiches for each), decrease both ( approx. every 3rd row) to form the shape (see schema). Notice that decrease is on the side (at the sleeve cut) not the front. When the shoulder points (5, 6) are reached increase 5 stiches in 5 rows at first. Then just cast on the remaining 12 stiches to form the neckline. Connect this all togethet in one piece – left front part, just casted stiches, right front part. Then knit the back side to form the shape.
When finished, connect top part to the bottom part (see the schema which points must be placed together).

Sleeve
Technical pattern the same as for the top part.
Start with one piece, when underarm is reached split it in 2 parts. Decrease each part to form the shape of the sleeve – decrease 10 stiches in one row at first, then decrease 1 stich each row.

Finishing
Sew up the garnment.
Chose some crochet pattern for borders – notice that it has to have holes in it. Take a different colour (gray in my case). Form the edges (marked in red – see schema). For sleeves – when you crochet the last row connect it with the crocheted line on the other side – to make the sleeve together.
Make (knit or crochet) a tight tie. Draw it through the holes and tie up in the bottom.
It’s ready!

Shēmas un apraksti - man vēl neapgūta joma

2009-09-20T14:52:00.007+03:00

Izrādās, ka apraktīt savu darbu nemaz nav vienkārši. Visi mani veidojumi radušies brīvas fantāzijas lidojumā. Bet tad pavēroju iekš ravelry.com, ka citi saviem darinājumiem veido arī aprakstus. Izdomāju, ka arī man jāķeras klāt, un tā tapa apraksti diviem jau agrāk tapušiem džemperiem: dzeltenajam gabaliņu džemperim un zilajam ar šņori.

Shēmu zīmēšanai izmantoju gluži citiem nolūkiem paredzēto ArcMap. Taču visgrūtāk man veicies ar vārdiskajiem aprakstiem - īsti nenojaušu, cik tālu būtu nepieciešams iet, aprakstot manuprāt elementāras un pašsaprotamas lietas.

Pirmais darbs, kurš jau tapa stingri zem kontroles un uzraudzības, ir matubite.

Manas ieceres

2009-09-20T13:44:00.006+03:00

Mana apņemšanās bija neuzsākt vienlaicīgi vairāk kā vienu, augstākais, divus darbus. Un kas nu ir sanācis? Uz manas sirdsapziņas šobrīd ir iesāktās lietas:

stepējams deķis - šobrīd tas izskatās pēc mūža projekta;
pustamborēta, pusadīta somiņa, kas ir atstāta novārtā ar aizbildinājumu, ka citas lietas steidzamākas;

Vēl uz manas sirdsapziņas ir iecerētās lietas:

adīta jaka ar lakatu - oi, tā jaka manās domās jau izgājusi n-tās fāzes attiecībā uz to, kādai tai jābūt, tāpēc nevaru vairs ilgi vilkt garumā šo ieceri, jo bail "pārstaigāt grūtniecību";
šujama žakete, kurai drēbe jau sen stāv nopirkta;
kareklis mašīnai - zinu, ka gribu kaut ko fifīgu, bet nevaru izdomāt ko tieši.
Kleitiņa Karlīnei.