Man vakar uznāca šausmīga iekāre uzfilcēt šalli - kā jau cilvēkam, kas tikko to iemācījies un domā, ka prot. Konstatēju, ka man ir viss nepieciešamais un ķēros klāt. Kādu laiku atpakaļ biju nopirkusi vilnu - nenoskārstai vajadzībai un nezināmā daudzumā vai, pareizāk - mazumā, kā izrādījās procesa laikā.
Cēli iesāku darbu:
Cēli iesāku darbu:
Vidū pietrūka vilnas, tāpēc tur tā pašķidri iemudžināju merīnvilnu:
Process, kas labi palīdz atbrīvoties no liekām kalorijām:
Finālu es nenobildēju... Varbūt sanāks bērnam vasaras sedziņa, bet šalle tā nebūs. Ko no tā būs mācīties:
1. Vajag DAUDZ vilnas.
2. Merīnvilna slikti piefilcējas pie marles, tā ka to var lietot tikai kā rotājumu vai nu tad vispār filcēt vienu pašu.
Mana nākamā doma ir uzfilcēt pončo. Man kaut kur glabājas no veciem laikiem koši sarkana, nekur neliekama vilnas drēbe. Mēģināšu to uzfilcēt par pončo.
Nu tā jau ir sega =)
AtbildētDzēst