Mašīnkareklis

Jau sen gribēju uztaisīt mašīnas karekli. Nevarēju sagaidīt iedvesmu vai, pareizāk sakot, vienmēr gadījās steidzamākas iedvesmas. Bet nu pienāca tā reize, kad dzima Viņš.
Pamatā ir šāds melns rumpis. Galva ar rumpīti savienota ar adītu šallīti, kas it kā simbolizē vidukli. Patiesībā vajadzēja taisīt visu vienā gabalā, bet nu neko, nākamreiz būšu gudrāka.

Pēc tam viņš dabūja šādus burvīgus eņģeļa spārniņus. Varbūt rodas iespaids, ka viņš būs muša, jo, lūk, tur jau viena brūte sēž, laikam cerēja uz labu partiju.

Bet nekā! Tagad viņš dabū brīnišķus taustekļus.

Kājas

Un arī daiļu fizionomiju. Jāteic, ka par fizionomiju biju visai noraizējusies. Līdz šim man nav bijis tas gods būt pazīstamai ar kādu vaboli, un tāpēc nezinu, kādi viņi mēdz būt pēc rakstura - īgņas, jautruļi vai ašie zēni. Biju noraizējusies arī par anatomisko pusi, tāpēc bruņojos ar Latvijas PSR dzīvnieku noteicēju. Galu galā fizionomija sanāca sekojoša, un varu būt pārliecināta, ka no mums abiem es vienmēr izskatīšos vairāk skaidrā.

Un tagad virsējie spārni. Patiesībā jau process sākās tieši ar tiem.



Un te nu tas ir:


Vai nav skaists? Viņa vārds ir Luijs.