Soma fotoaparātam

Nesen nopirku jaunu fotoaparātu. Protams, fotoaparātam vajag arī somiņu. Parasti šīs somiņas ir tumšas un izskatās nopietnas un garlaicīgi zolīdas. Laiks lauzt šo tradīciju. Mana somiņa ir klauniski koša. Pamatam izmantoju Abakhanā pirktu rupju kokvilna+lins (laikam) audumu, kuram pa virsu liku neilonu. Iekšpusei uzfilcēju sarkanu oderi - lai uzturētu formu un mazinātu triecienbīstamību. Apakšējie pušķīši nav smukumam - tie fiksē oderi pie ārpuses, un pirms mazgāšanas oderi būs viegli izņemt. Uztamborēju arī mazus štruntiņus rāvējslēdzēju ērtai satveršanai (nebija viena gara, tāpēc iešuvu divus īsus, pie tam dažādus). Necentos šoreiz pārāk iespringt uz tehnisko kvalitāti - fotoaparātam galvenais, lai ir ērti!

Pirkstiņlelles bērnudārzam

Manas meitas audzinātāja man palūdza noadīt dažas pirkstiņlelles. Lieta tāda, ka reiz viņai esot bijuši trīs sivēni un vilks, taču tā nu esot noticis, ka palicis vairs tikai viens sivēns. Acīmredzot divus vilks tomēr pamanījies apēst. (Jāteic gan, ka man viņš izskatījās ļoti miermīlīgs, un galīgi nelikās, ka sivēni viņu varētu interesēt. Es pat apsvēru domu uzdarināt arī normālu, negantu, asinskāru vilku, taču šo domu atliku daļēji slinkuma pēc, daļēji tāpēc, ka nezinu, vai šādi vilki iederas modernajā pedagoģijā). Un tā es pagaidām noadīju divus slinkos sivēnus, kā arī kompāniju, ar ko tiem tusēt: kaķi, zaķi un gigantisku taureni (taurenis patiesībā bija radīts jau agrāk kā cita projekta sastāvdaļa, kurš nerealizējās, tāpēc atradu tam tagad vietu šeit).

Trakā šalle

Es prasīju vīram, vai viņš gribētu džemperi. Atbilde bija - man tak jau viens ir (tas man atsauca atmiņā teicienu no "Limuzīna Jāņu nakts krāsā" - "kur tad mēs divas mašīnas liksim?"). Tā vietā pasūtīja man "garu un fifīgu" šalli. Šalles variants mani apmierināja, jo tā bija izdevība praktizēties dubultajā adījumā.
Sāku adīt no abiem galiem. Rakstiem (tiem, kas galos) smēlos iedvesmu no ēģiptiešu un āfrikāņu motīviem. Dubultajā adījumā knifs ir tāds, ka abās pusēs raksts atkārtojas, bet krāsas kārtojas pretēji, vismaz tā parasti ada (tā ir visērtāk, cik nu vispār ērti var būt adīt visu dubultā) un arī es šoreiz. Taču pēc būtības - tas nemaz nav obligāti, jo tehniski būtu iespējams abās pusēs veidot pilnīgi atšķirīgus rakstus. Varbūt kādreiz pamēģināšu, vai tur reāli kas sanāk. Bet šoreiz tātad abrobežojos ar tradicionālo dubultadījumu. Arī vidus dzeltenās vertikālās strīpas ar pelēko pa visu ir adītas dubulti, bet gar sāniem gan parasts sviķelis, kurš šoreiz rullējās, bet pieņemsim, ka tas tā speciāli.
Par to, kā abus galus savienot, man ilgi nebija koncepcijas, taču beigās izšķīros par to, ka vidu adīšu pretējā virzienā, malu valdziņus rindu beigās saadot ar abu pušu galu valdziņiem. Pirmajā acu uzmetiemā mazliet izskatās pēc čūskas, kas norijusi ziloni, bet, ap kaklu aplikts, izskatās gana labi, un vidus platais gabals tieši labi nosedz kaklu.