Kādus 3 mēnešus atpakaļ man atsūtīja zarkukaiņu oliņas. Ilgi un pacietīgi gaidīju lielo brīnumu, bet likās jau, ka nekas nenotiks. Man bija aizdomas, ka esmu kaut ko nepareizi izdarījusi - vai nu viņām par mitru, vai par sausu, vai par aukstu, vai man slikta karma. Šorīt īsi pirms došanās uz darbu nolēmu kārtējo reizi uzmest aci, bet bez cerībām. Pamanīju, ka vāciņā, kur glabājas oliņas, kaut kas iebiris, kāds zariņš vai. Tad pamanīju, ka zariņš spirinās. Viņš izskatījās tik aizkustinoši bezpalīdzīgs, rausdamies ārā no olas.
Neesmu pārāk apmierināta ar bildēm, bet nebija laika. Saudzīgi iecēlu šo jauno pilsoni jau sen iegādātajā akvārija kastē, ieliku iekšā zaļbarību tādā daudzumā, it kā viņš būtu trusis, un devos prom ar jauku apziņu, ka vismaz kaut kas labs arī ir noticis.
apsveicu ar ģimenes "pieaugumu" :) es arī neticētu, ka var izšķilties zarkukainis - bet re, ka var!
AtbildētDzēstTas laikam moderni, audzēt šādus kukainīšus? Vēl šur tur esmu redzējusi...
AtbildētDzēstVarbūt arī moderni, bet katrā ziņā - man un manam raksturam ideāli piemērots mājdzīvnieks - nerej, neņaud, nečurā, spalvu nemet, uz nerviem nekrīt, staigāt nav jāved, jādresē arī nav, jo tāpat gudrs. :D
AtbildētDzēstTas nu gan ir interesanti :) Šādu kukaini starp zariem atrast kudiš sarežģītāk nekā vienīgo piecnieku veselā ceriņkrūmā.
AtbildētDzēstIesmēju par pēdējo komentāru :D
Zarkukaiņi ir forši :) Agrāk mums mājās arī tādi bija. Patiesībā ar viņiem nav garlaicīgi - no dažiem 'zariņiem' pēc kāda laika pa akvāriju rāpos vesela čupa ar viņiem :D Ziemā vienīgi nedaudz grūtāk uzturēt un izbarot.
AtbildētDzēstOMG! Tas nu gan ir brinumaini!
AtbildētDzēstSveika!
AtbildētDzēstVai Tu vēl audzē zarkukaiņuš?
Ja, jā, tad vai ir iespēja padalīties ar viņiem?
Tas gan ir kaut kas neparasts...
AtbildētDzēstVau! Ļoti pārsteidzoši!
AtbildētDzēst