svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Prievīte no pūrlādes dziļumiem

Mana mamma no kaut kurienes uzrakusi manu senu rokdarbu - vēl no skolas laikiem, kad aizrāvos ar prievīšu aušanu. Audu viņas uz zīmuļa. Man pašai bija pārsteigums pēc tik ilgiem laikiem ieraudzīt to. Tagad gan diez vai vairs mācētu.

7 komentāri:

  1. Ooo, kā kaut ko tādu var dabūt gatavu uz zīmuļa?!

    Šāds atradums no skolas laikiem noteikti ir ļoti patīkams pārsteigums, vai ne?:)

    AtbildētDzēst
  2. Skaistas prievītes!
    Man te ir iespēja piedalīties viena projekta ietvaros rokdarbu nodarbībās un būtu jauki, ja varētu pamācīties aust prievītes, kaut vai uz zīmuļa. Zinu pat, kas to varētu mācīt, varbūt jāierosina?!

    AtbildētDzēst
  3. Es tikai rūtainas un strīpainas mācēju... bet šis jau ir augstāks līmenis:)

    AtbildētDzēst
  4. Es domāju, ka šī māka nekad vairs neatgūs bijušo popularitāti, jo vēsturnieki ir izpētījuši šī izstrādājuma patieso pielietojumu - to lietoja zeķu turēšanai, ne matu rotāšanai. :)

    AtbildētDzēst
  5. Manās acīs fakts, ka saturēja zeķi nevis matus neko nemaina - skaistums ir un paliek skaistums!Ieraugot šo arī atcerējos , ka ko tādu esmu darījusi, bet galīgi nemācētu atkārtot...Tavs darinājums šķiet ļoti smalks un sarežģīts!

    AtbildētDzēst
  6. O mēs ar tādas taisījām skolā, tik vienkāršakas :)))

    AtbildētDzēst