Labi sen atpakaļ plosījās lielā musturdeķu adīšanas sērga. Bija meitenes, kuras patiešām tika līdz musturdeķiem. Man turpretī drīz vien aptrūkās laika un pacietības. Tā nu mani nedaudzie klucīši ilgi stāvēja skapī un gaidīja, kad man radīsies ideja, ko ar tiem darīt.
Nesen sāku nodoties jaunai modes kaprīzei - jogai. Un sapratu, ka ir taču nepieciešams tepiķītis. Un man neder prasts, veikalā nopērkams, man tak vajag Īpašo. Tā nu pa n-tajām dzīvesvietām staipītais kluču maiss beidzot ieraudzīja dienas gaismu.
Varbūt kāda atpazīs šeit arī savus klucīšus. :) Divi ir manis pašas adīti, pārējie nākuši no citām trakām rokdarbniecēm.
otrdiena, 2012. gada 1. maijs
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Jaunam dzīvs stilam vajag taču īpašo deķīti. Un tā bija jābūt, ka gabaliņiem bija jāpagaida šis mirklis.
AtbildētDzēstWow, tagad vari teikt, ka Tev jogai ir tā īpašā sajūtu aura!
AtbildētDzēstBurvīga ideja!
AtbildētDzēstEs gan tā nemāku!
AtbildētDzēstIlgi jātrenējas?
AtbildētDzēst