Mans mozaīkdeķis

Kad sapratu, ka man tāds nepieciešams, sāku ar skicēm, kuras tūliņ pat nācās atmest kā nerealizējamas un samudrītas.

Nolēmu sapirkt audumu atgriezumus un pēcāk skatīties tālāk, kas sanāks. Tad ķēros pie ekseļa, un tapa vienkāršs pamatraksts.

Tālāk notika aprēķins. Lai piedzītu pie vajadzīgā kopizmēra, vienai ekseļa rūtiņai jābūt 12.5 x 5.5 cm. (Vēlāk gan izrādījās, ka viena motīva rinda ir drusku par daudz, kā arī auduma pietrūkšanas dēļ nācās no tās atteikties).
Tālākais process:

1. Sagriezu vajadzīgo izmēru audumu gabaliņus.
2. Sašuvu kopā sagludināju vīles (šuvu kopā pa atsevišķajiem motīviem jeb pēc ekseļa bildes 1/2 platuma un 1/6 garuma)
3. Samērīju un izgriezu pārējās kārtas (vatelīns vidum, vecs palags apakšai)
4. Sastepēju kopā visas kārtas. Ņēmu maksimāli izturīgu diegu un ar rociņu šuvu - lai sarežģītu sev dzīvi, šuvu virsū zīmējumus.

Šeit aplūkojami gatavie motīvi. Tos veidoju kā savstarpējus pretmetus.
Oranži brūnais ir tuksneša motīvs - karstums, sausums, kaktusi:

Tuvplānā:

Zaļais motīvs ir mitrums, dzīvīgums, papardes:

Un šeit tuvāk (lai redz, kā es stepēju):

Un tā... nepagāja ne gads, kad - tieši uz ziemassvētkiem - bija gatavi visi gabali. Te nu tie ir:

Tālākais darbs - sašūt kopā visus gabalus. Virskārtu šuvu ar šujmašīnu, apakšējās šā tā ar roku (ka tik kopā turās). Pēc tam vēl visam pa apakšu liku flaneļa kārtu, kuru piestepēju klāt rūtiņu krustpunktos (tikai lai nebraukā projām). Malām apšuvu (atkal ar rociņām) trikotāžas audumu, kuru biju nopirkusi Abakhanā nezin priekš kam un sevi strostējusi par to - bet kad atklāju, cik lieliski varu to izmantot savam deķim, vairs nestrostēju, bet slavēju sevi par tālredzīgo pirkumu.
30.01.2010. plkst. vairs neatceros mans deķis ir GATAVS!