Miķeļdiena

Bērnam uz dārziņu bija vajadzīgs Miķeļdienas veidojums. Kā zināms, šie uzdevumi ir domāti tam, lai mammu radošais gars nepagurtu. Te tas ir - Miķelis jau Mārtiņdienas noskaņās:

Lellis

Mēs ar meitu nevarējām tikt skaidrībā par šī pilsoņa seksuālo identitāti. Taču, kad viņa pieprasīja arī balles kleitu, tad es noteicu, ka tas ir tomēr puisis.

Jaka, kura apnika

Jau ilgi pirms šīs jakas uzsākšanas man bija tūkstošiem ideju par to, kāda tā būs. Neviena ideja nebija 100% izstrādāta, taču bija dažnedažādas vīzijas. Viena lieta gan bija diezgan skaidra - uz jakas jābūt senatnīgam zieda ornamentam, par kuru jau rakstīju.

Bija ieplānots pamats rievotajā adījumā, kuru paredzēju no vienas vietas izšūt tipa spodršuvumā (kāds ārprāts!). Bet, kamēr adīju - raksts kaut maksimāli vienkāršs, bet nemaz tik ātri neadās, ja visu laiku jādomā par pieaudzēšanu un noraukšanu - manas domas mainījās. Pirmkārt, es konstatēju, ka iecerētais nemaz tik labi neizskatīsies, otrkārt, gribēju pabeigt iespējami ātrāk, jo citas idejas, uzmācīgas kā mušas, jau stāvēja rindā. Dažas adītājas iesaka - ja pazūd iedvesma uz iesākto, bet rodas jaunas idejas, vajagot ķerties pie tām (un gan jau tā iedvesma kaut kad atgriezīšoties). Es nepadevos kārdinājumam, jo atcerējos, cik grandioza likās jakas ideja, pirms es to biju iesākusi.

Un tā - jaka nu ir.

Un puķe arī ir. Kāts nav zils, bet zilizaļš. Gribējās dikti likt maigāk zaļu, bet secināju, ka pie tāda maz kas ies klāt. Pie tehnikas vēl krietni piestrādāju, lai rezultāts mani apmierinātu. Esmu apņēmusies uzskribelēt, kamēr vēl neesmu aizmirsusi, tehnisko rakstu un ieskenēt.

Mugursoma ar izgriezto aplikāciju

Šķirstot "Lielo rokdarbu grāmatu", man acīs iekrita aplikāciju tehnika, kas esot radusies San Blas salās. Nagi niezēja to kaut kur pielietot. Manai študentei bija nepieciešama mugursomiņa, un pilnīgi prasījās uz tās izmēģināt kaut ko jaunu (priekš manis).
Ideja ir tāda, ka saliek krāsainus audumus vienu virs otra un izgriež figūras tā, lai būtu redzama nepieciešamā krāsa.
Es nejauši nopirku neilona audumus, kuri izrādījās ļoti noderīgi šim nolūkam - plāni, maz irstoši, košās krāsās un salīdzinoši lēti.

Pēc nelielas padomāšanas es sapratu, kas būs attēlots uz somas. Tā būs princešsoma, jo katra maza meitene esot maza princese. Šī ir princese bez rozā krāsas un bez lokām, jo princeses taču ir dažādas.

Tātad - saspraudu kopā dažādu krāsu audumu slāņus.

Piediedzu pie pamatauduma (no kā būs mugursoma):

No papīra izgriezu mājiņas kontūru un piespraudu. Tad apdiedzu apkārt mājiņai.

Noņēmu nost papīru. Tā kā es gribēju, lai man parādās citā krāsā vien mājiņas kontūra, tad nodiedzu vēlreiz paralēli jau nodiegtajam.

Rūpīgi izgriezu pirmo (dzelteno) auduma slāni starp nodiegtajām līnijām, lai atsegtu nākamo slāni.

Domāju, ka senās salu iedzīvotājas šuva ar rokām, taču es nošuvu sīkā zigzagdūrienā ar šujmašīnu. Ceru, ka tas nemainīja šī aplikāciju veida būtību.
Tālāk ķēros pie kleitiņas. Rīkojos tāpat - piespraudu papīra kontūru, apdiedzu apkārt, izgriezu. Tikai šoreiz griezu divus augšējos slāņus, lai "aizraktos" līdz gaiši zaļajam.

Kleitai apakšā izgriezu sarkanu volānu (sarkanais bija pats apakšējais slānis):
Seju un rokas pieliku parastajā aplikāciju tehnikā - uzšujot virsū (jo šī tehnika, cik sapratu, pieļauj abu veidu miksēšanu).

Izšuvu sejiņu un matus:
Vēl matu bantes, un "princese" gatava:

Vēl klāt daži elementi: mākoņi un puķes:

Un tagad visam šim skaistumam piešuvu klāt pārējo mugursomu

Rezultātā - skaists 1.septembra skats: