Lāpītais lakats

Man jau sen bija kāre uzdarināt lakatu uz rāmja, taču bija viena problēma - nebija rāmja. Kad nu beidzot pie tā tiku, tad nedrīkstēju vairs ilgāk vilcināties. Es to sauktu par lakatu lāpīšanas tehnikā. Tas gan izskatās kā austs, taču aušana nenotiek, notiek viena liela lāpīšana.
Process ir sekojošs. Vispirms uzvelk dziju. Es liku katrā robā 2 pelēkmohērīgus pavedienus un vienu tievu krāsainu (pārmaiņus sarkano un zaļo). Principā būtu ideāls tāds dēlis, kura robi būtu ļoti bieži (ik pēc pāris mm), tad varētu likt katrā vienu pavedienu un taisīt smalciņu tīklu. Bet tik biezus robus no tehniskā viedokļa esot grūti izveidot, lai starpas nesāktu drupt.
Vēl nebija beidzies "Dejo nost", kad es jau biju dabūjusi virsū. Kad šķērseniskie diegi ir savilkti, pārvelk vienu (es liku dubultu) arī pa diagonāli.

Tad var ķerties klāt pa īstam. Sāk no augšējā diega, atbrīvo tā kreiso galu, iever lāpāmadatā un vispirms nostiprina to ap diagonālo diegu, lai izveidojas mazs mezgliņš.

Nu sāk lāpīšanu. Sāk no labā augšējā stūra uz leju. Dara ļoti vienkārši - pa augšu, pa apakšu utt. (kaut gan neviens nav teicis, ka nevar izmēģināt kaut ko interesantāku, galvenais - lai rezultāts skaists). Principā var jau visus 3 kopā saliktos diegus uztvert kā vienu, bet es gribēju blīvāku un smalkāku rakstu, tāpēc ņēmu pa vienam (pelēko, tad krāsaino, tad pelēko) un arī lāpīju cauri katram (pelēkais, krāsainais, pelēkais), lai izveidotos mazas rūtiņas.

Tālāk ņem nākamo pavedienu, nostiprina ap diagonāli un lāpa uz leju blakus iepriekšējam. Ar katru nākamo reizi rinda kļūst īsāka. :) Lūk, viena maliņa jau gatava:


Nepagāja ne mēnesis, kad gatavs bija jau viss lakats. Bārkstis biju atstājusi tik garas, ka tur vēl sanāca pīnītes ar mezgliņiem.