Lāpāmtepiķītis

Kā jau minēju, man niezēja rokas izveidot bērniem vēl vienu attīstošo rotaļlietu. Tā nu šorīt tapa lāpāmtepiķītis.
Process ir ļoti vienkāršs. Sagriež auduma strēmeles:

Saloca vertikāli - malas uz vidu un tad uz pusēm un sašuj:
Iegūst kaudzi ar šādām sloksnītēm:

Izvēlas dažas (man 7), kuras veidos vertikālos pavedienus. Tām nofiksē abus galus ar horizontālām sloksnēm, vispirms piespraužot:

Un iegūst pamatu:

Pārējām sloksnītēm kārtīgi nošuj galus ar zigzag dūrienu, un manta ir gatava. es vēl uzšuvu maisiņu priekš sloksnītēm, lai nepazūd. Man arī patika paspēlēties un izveidot dažādas kombinācijas. Cerams, bērniem arī patiks.

Vaboles puķu dārzs

Rokdarbu portālā musturs.lv bija izsludināts projekts - rotaļlietu darināšana ar bērniem ar speciālām vajadzībām: šeit var palasīt par to sīkāk.
Kādu laiku man nebija saprotams, kas īsti ir vajadzīgs, bet tad es mēģināju iztēloties sevi tāda bērna ādā un tādējādi izdomāt, ar ko man patiktu spēlēties. Tā tapa šī mantiņa ar nosaukumu "Vaboles puķu dārzs".
Tai ir 3 galvenās sastāvdaļas

• Vabole, kura drusku čaukst un kuru var čamdīt. Tai uz vēdera ir gumija un to var uzpogāt uz lielākajām pogām.

  
  
  
• Puķes, no kurām var uztaisīt virtenīti.


• Paklājiņš, kurš ir sapīts no auduma strēmelēm, uz kurām ir uzšūtas podziņas, pie tam lielās podziņas var slidināt šurp turp. Kad biju to uztaisījusi, man piepeši radās ideja, ka varbūt bērni paši gribētu pīt šitādus paklājiņus. Tā kā audumu pārpalikumu man vēl ir daudz, tad mēģināšu uztaisīt arī pinamo uzpariktīti.

Lūk, kā tas viss izskatās kopā:

Es zinu, ka noteikti būtu gribējusi ar tādu spēlēties. Manai piecgadīgajai meitai arī šī manta tīri labi patika. Viņai likās nozīmīgi atbrīvot vaboli no pogas, lai tā varētu lidot. Laba motivācija atpogāšanai! Piepogāt atpakaļ nav tik vienkārši, Karlīnei tas izdevās tikai ar otro piegājienu. Īpašie bērni varbūt iemācīsies tikai nopogāt, bet arī labi.

Slinkais kaķis ar meiteņzivīm

Dāma, kas man pasūtīja knupīša ķēdi, bija tik ļoti sajūsmināta par šo kaķa&zivju tēmu, ka pasūtīja kaut ko līdzīgu savai meitai arī - ķēdi, kuras galā piestiprināts kaut kas, ko šī visu laiku staipa, lai nekrīt zemē.

Es jau nespēju adīt divreiz vienu un to pašu, tāpēc mainīju kaķa raksturu. Iepriekšējais bija nerātnais kaķis, bet šis ir slinkais. Zivis ir rozā ar graciozām spuriņām - kā īstas dāmas.

Šis aksesuārs nemaz neizskatās slikti arī pie vīriešu uzvalka. :D

Auduma ziedi

Valmierā notika musturtuss, kura laikā mācījāmies darināt auduma ziedus. Es arī pamēģināju. Lūk, kas man izdevās:

Kaķis un zivis - apraksts

Lūk, knupīša ķēdīte, un te nu beidzot ir tās darināšanas apraksts.

Izmantotā dzija - Almina, kokvilna, dažādas krāsas. Garuma un svara attiecība 169 m uz 50 g.

Kaķis

Shēma

Kaķa virspuse sastāv no ķermeņa daļas un 2 galvas daļām. Apakšpuse sastāv no ķermeņa daļas (tāda pati kā virspusei, tikai pavisam nedaudz mazāka) un vienas galvas daļas (tā, kas shēmā dzeltena).

Virspusei un apakšpusei rumpi ada no dibena uz kaklu. Virspusei uzmet 56 valdziņus un katrā ceturtajā kārtā 6 valdziņus norauc (sadalot visu platumu 4 vienādās daļās jeb 2 valdziņus ik pa 14 valdziņiem). Tā turpina, kamēr palikuši 20 valdziņi. Tad noada 13 kārtas, tad norauc vēl 2 valdziņus (katrā malā), noada vēl 5 kārtas un norauc.Galvas virspuse. Uzņem 9 valdziņus pie kakla jeb pusi no norauktajiem (skatīt shēmu). Otrus 9 valdziņus uzmet. Norauc vidū 1 valdziņu katrā otrajā kārtā, kamēr 12 valdziņi. Turpina noraukt katrā otrajā kārtā - tagad veselus 2 vidū. Kad palikuši 4 valdziņi, izvelk diegu cauri. Analoģiski ada otru galvas virspuses daļu.
Ausis. Katrai ausij uzņem 11 valdziņus tajās vietās, kur shēmā ir punkti. Norauc katrā 2. rindā pa vidu divus valdziņus. Kad palikuši 6 valdziņi, norauc uzreiz 4 un izvelk diegu cauri. Mazus sarkanus vai rozā trijstūrīšus noada vēl atsevišķi un piešuj ausu priekšpusē. Acis, degunu un ūsas izšuj pēc patikas un gaumes.Apakšpuses rumpim uzmet 52 valdziņus un norauc līdzīgā veidā (šeit sanāks ik pa 13 valdziņiem) - kamēr paliek 19 valdziņi. Tad vēl noada 17 rindas un norauc.

Galvas apakšpuse. Uzmet 20 valdziņus, pieaudzē abās pusēs katrā 2. rindā, kamēr 24 valdziņi. Tad ada vēl 10 kārtas.Tad sāk noraukt - katras rindas beigās, kamēr paliek 3 valdziņi.

Aizdare. Aptuveni 6-8 cm gara un 1.5 cm plata lentīte, kuras vienā galā poga, bet otrā elastīgs pogcaurums (tas viss vajadzīgs gadījumā, ja lietiņa būs spraužama pie drēbēm).

Ķepas ir 2 veidu - 3 īsās un 1 garā. Īsās ķepiņas - uzmet 16 valdziņus (4 uz katras adatas), noada 8 apļus, tad norauc pa 1 valdziņam uz adatas, kamēr paliek tikai 4, tad nogriež diegu un izver cauri. Garā ķepa - uzmet 14 valdziņus, ada apmēram 9 apļus, tad pagriež un 2 adatas noada atpakaļ kreiliski. Pagriež pareizi un noada 1.5 apļus, pagriež vēlreiz atpakaļ un atkal noada 2 adatas (svarīgi, lai tās pašas, ko iepriekš) kreiliski. Tagad ķepa ir nedaudz elkonī saliekusies. Pagriež pareizi un noada 9 apļus. Pieaudzē līdz 20 valdziņiem, noada 2 apļus. Tad sadala valdziņus 4 pirkstiem, apmēram šādi (3 valdziņus sanāk uzmest papildus):

Ada katru pirkstu 2-3 apļus, tad diegu izvelk cauri. Lai nebūtu daudz diegu galu, vislabāk tā - pirmā pirksta diega galu nogriež labi garu, izvelk cauri valdziņiem, pa galu ievelk iekšā un to pašu izmanto nākamajam pirkstam - utt. visiem četriem pirkstiem.

Aste. Uzmet 16 valdziņus un ada, uz riņķi, cik garu vēlas. Asti piepilda un piešuj pie virspuses apmēram tur, kur shēmā zaļā līnija.

Aizdari un pusi no katras priekšķepas piešuj, kad sašuj kopā apakšpuses ķermeni ar apakšpuses galvu.

Pakaļķepas un otru pusi priekšķepu piešuj, kad šuj kopā virspusi ar apakšpusi. Ķepu gali ir apmēram tur, kur shēmā brūnās līnijas. Rumpis un aste ir pildīti, bet ķepas manā izpildījumā nav pildītas. Tā kā šī lieta tiks sprausta pie drēbēm, tā nedrīkst būt smaga.

Zivtiņas

Ada no mutes uz asti. Uzmet uz zeķu adatām 16 valdziņus (labāk lietot viena pirksta cilpu metodi, jo šeit vēlams panākt parasti nevēlamo rullēšanās efektu, tāpēc maliņai jābūt iespējami plānai), ada 3 apļus. Tad vienā kārtā norauc 8 valdziņus. Ada 2 apļus. Tad katrā aplī pieaudzē 4 valdziņus (1 uz katras adatas), kamēr iegūst 8 valdziņus uz katras adatas. Šajā brīdī vienkrāsaino dziju nomaina uz raibo, ja grib raibas zivis. Ada 6 apļus. Tad norauc katrā kārtā un katras adatas 1 valdziņu (katras adatas pēdējo) - kamēr ir 5 v. uz adatas. Tad turpina noraukt katrā 2. aplī, bet tikai 1.,3. adatas beigās un 2..,4. adatas sākumā - kamēr 2 valdz. uz adatas.

Spura. Lai mazāk diegu galu, es sākumdaļas zaļo dziju atstāju garu (virs 1m), un no tās pēc tam tamborēju spuru un asti. Spuru sāk aptuveni tur, kur beidzas zivs pieaudzēšana, un tamborē līdz astei: 3 gaisa cilpiņas, savieno ar pirmo, ķēdes stabiņš (pieķerot pie zivs muguras), īsais stabiņš (pieķerot pie muguras), 3 g.c., savieno ar pirmo no šīm, stabiņš ar 1 apmetumu, (pieķerot pie zivs muguras) 3 g.c., savieno ar pirmo no šīm, īsais stabiņš (pieķerot pie zivs muguras), 3 g.c., savieno ar pirmo no šīm, 2 ķēdes stabiņi.
Aste. Sāk no astes vidus. 11 g.c., savieno ar 3.g.c. no adatas, 1 ķēdes stabiņš nākamajā g.c., 2 īsie stabiņi katrs savā g.c., nākamajās g.c.: stabiņš ar 1 apmetumu, stabiņš ar 2 apetumiem, stabiņš ar 1 apmetumu, īsais stabiņš, ķēdes stabiņš (pieķerot pie zivs astesvietas). Tamborē otru astes pusi tāpat - atkal 11 g.c. utt.

Zivis savieno šaura strēmelīte (adīta vai tamborēta), kuras vienā galā ir cilpiņa, kas iet caur iepriekšējās zivs asti. Otru strēmelītes galu zivs ir norijusi, un tas tiek pieadīts no iekšpuses pie zivs pirmspēdējās kārtas. Šeit ir pati pirmā zivs (diemžēl mute nav norullējusies tik labi kā vajadzētu), tās galā ir cilpa knupītim:

Eksperiments ar bilžu salikšanu rūtiņās

Reiz man uznāca vājība uz seniem ornamentiem. Tā nu es vazājos pa internetu, savākdama sev veselu kolekcju. Savācu, izdrukāju, saliku mapītē, lai šķirstītu un iedvesmotos pārdomu brīžos. Bet tad mani pārņēma ideja - šīs bildītes taču var padarīt lietojamas, ieliekot tās rūtiņās. Un pati piemērotākā rūtiņās ieliekamā programma nav vis ekselis, kā daudzi domā, bet gan kartogrāfijas programma (piedodiet, tie kartogrāfi, kuri to uzskata par zaimošanu) ArcMap. Parādīšu, kā es to daru. Viss turpmākais diemžēl būs labi saprotams tikai tiem, kuri ir pazīstami ar šo programmatūru.

Visā savā bildīšu jūklī sameklēju, piemēram, šādu persiešu ornamentu. Bildes avots ir šis: http://www.taschen.com/pages/en/community/archive_ornament/ Kā redzams, izšķirtspēja ir visai zema un šī bildīte neapstrādātā veidā nav izmantojama adījumos vai izšuvumos.

Šo bildi ielasu ArcMapā kā rastra slāni:

Izveidoju tukšu poligonu slāni. Nebiju slinka un viņam pat koordinātu sistēmu piedefinēju, kaut arī tā patiesībā nemaz nemaz nav vajadzīga. Bet kārtības labad - visiem maniem slāņiem ir LKS 92_6 un transversais merkators, tad šim arī vajag. Katra rūtiņa būs viens šis poligons, kas jāzīmē pa virsu ielasītajai bildītei. ArcMaps pēc noklusēšanas pikseļa izmēru liek 1m x 1m, tātad mani poligoni jeb rūtiņas arī būs 1x1 m. Iezūmojos pavisam tuvu un uzzīmēju pirmo:

Tālāk, izmantojot "Mirror features" un snapojoties pie virsotnēm, izveidoju visu rūtiņu pamatu, kuru uztaisu caurspīdīgu, bet ar redzamām malām:

Nākamais uzdevums ir izkrāsot kvadrātiņus. ArcMapā tā saucas simbolizācija. Katram slānim ir atribūtu tabula, kurā var sadefinēt dažādus atribūtu laukus. Es iztieku ar noklusēto "Id" lauku, kuru tad aizpildu ar vērtībām. Ieselektēju visus (nu ne obligāti visus, var pa daļām), kas būs gaiši zaļi, ar Field Calculator piešķiru visiem vienu skaitli (piemēram 1) un simbolizācijā nodefinēju, ka 1nieks būs manis izvēlētais gaiši zaļais tonis (ir iespēja arī rakstīt konkrētu RGB). Attiecīgi gaiši zilajiem piešķiru 2, nosimbolizēju par gaiši zilu utt. Sākotnējā bilde apmēram saka priekšā krāsas, bet, protams, ka daudz kas atkarīgs no improvizācijas. Kā viegli saprotams, tad kļūdas ir piedodamas - ja vēlāk rodas vēlēšanās kādai rūtiņai vai rūtiņu grupai nomainīt krāsu, tad ir tikai jānomaina Id vērtība. Lūk starprezultāts:

Tā, un vēl pēc nelielas (patiesībā palielas) mocīšanās :

Tiesa, nezinu, cik reāli būtu mēģināt to uzadīt. Varbūt izšūt. Vai kā... Bet var mēģināt! Mana galvenā rūpe - vai ir pietiekami autentisks, t.i. līdzīgs oriģinālam? Šķiet, kaut kā tomēr pietrūkst. Man vēl ir kur augt.

Pienene

Viena norvēģu dāma iekš ravelry man izstāstīja asprātīgu puķes adīšanas paņēmienu. Es to nedaudz improvizēju, un rezultātā man sanāca pienene:

Galvenā doma ir šāda: sāk ar 6 valdziņiem un ada uz riņķi, katrā 2. kārtā valdziņu skaitu dubultojot. Kad to apnīk darīt, tad sāk adīt ziedlapiņas. Noada 3 valdziņus (tas būs ziedlapas platums), pagriež adījumu, ada tos pašus 3 atpakaļ, atkal pagriež atkal ada šos 3 v. utt., kamēr vai nu apnīk, vai arī ziedlapiņa pietiekami gara. Tad 2 valdziņus norauc un uzņem pa 1 valdziņam no ziedlapas sāniem, katru iepriekšējo pārvelkot pāri tikko uzņemtajam. Pēdējo uzņemto pārvelk pāri nākamajam valdziņam aiz tiem 3 (jeb pirmajam nākamās ziedlapiņas valdziņam). Tad tādā pašā garā ada nākamo ziedlapiņu. Es uzadīju divas šādas puķes, vienai drusku lielāks vidus aplis, otrai mazāks, uzliku vienu uz otra, un tā man pēkšņi sanāca pienene (oriģinālais zieds nebija pienene).

Pienene tika izmantota iesaiņojuma rotāšanai: