Viena norvēģu dāma iekš ravelry man izstāstīja asprātīgu puķes adīšanas paņēmienu. Es to nedaudz improvizēju, un rezultātā man sanāca pienene:
Galvenā doma ir šāda: sāk ar 6 valdziņiem un ada uz riņķi, katrā 2. kārtā valdziņu skaitu dubultojot. Kad to apnīk darīt, tad sāk adīt ziedlapiņas. Noada 3 valdziņus (tas būs ziedlapas platums), pagriež adījumu, ada tos pašus 3 atpakaļ, atkal pagriež atkal ada šos 3 v. utt., kamēr vai nu apnīk, vai arī ziedlapiņa pietiekami gara. Tad 2 valdziņus norauc un uzņem pa 1 valdziņam no ziedlapas sāniem, katru iepriekšējo pārvelkot pāri tikko uzņemtajam. Pēdējo uzņemto pārvelk pāri nākamajam valdziņam aiz tiem 3 (jeb pirmajam nākamās ziedlapiņas valdziņam). Tad tādā pašā garā ada nākamo ziedlapiņu. Es uzadīju divas šādas puķes, vienai drusku lielāks vidus aplis, otrai mazāks, uzliku vienu uz otra, un tā man pēkšņi sanāca pienene (oriģinālais zieds nebija pienene).
Pienene tika izmantota iesaiņojuma rotāšanai:
Tāda maiga un pūkaina pienenīte.
AtbildētDzēstJa tev ir interese par ziedu tamborēšanu, man ir vesels žurnāliņš, varu ieskenēt un nosūtīt....
Paldies, būtu interesanti.
AtbildētDzēstĻoti interesanti toņi!
AtbildētDzēst