Sakarā ar slēpju iegādi, kļuva aktuāls jautājums par īpašu un oriģinālu cepuri. Vairs nevaru atļauties slēpot ar Maximā pirkto made in china cepuri (reiz viena paziņa to noturēja par manis adītu, fui, kāds kauns).
Cepuri adot, pats galvenais - lai ausīm būtu silti un, protams, lai būtu stilīgi. Tāpēc izvēlējos pižikveidīgu modeli ar rakstu augšpusē.
Lūk šo te ķeltisko motīvu man sen jau kārojās izadīt, pie tam no vidus. Tieši tas arī vajadzīgs manai oriģinālajai slēpošanas cepurei.
No vidus rakstu adīju sekojoši. Par pašu vidējo raksta rūtiņu jāaizmirst - tā dienas gaismu adījumā neieraudzīs. Sāku ar tām, kas ir visapkārt vidējai rūtiņai. Uzmetu uz zeķu adatām 8 valdziņus - 2 uz katras. Jau uzmetot ievēroju rakstu un atbilstoši mainīju krāsas. Tālāk adīju pirmo apli (t.i. tos 16, kas ir ap iepriekšējiem astoņiem). No stūra valdziņiem izadu 3 jaunus (krāsas atbilstoši rakstam). un tādā garā turpinu uz priekšu - katrā aplī no katra stūra valdziņa rodas jauni 3 - un to jau saka priekšā musturs. Lūk, shēma:
Kad izadīts viss musturs, tad arī cepures platums, kā reiz, ir pietiekams - un vēl tā drusku ar uzviju (adīju no 3-kārtīgas Smyrna Platinum dzijas). Tālāk nāk zaļā kārta - dažas kārtas kreiliski, pēdējo kārtu pieķerot pie pirmās, lai veidotos rieva - man tā gribējās. Tālāk - ar sarkano taisni uz leju labiski, vēlāk pārejot uz sviķeli un pēc vajadzības drusku noraucot. Aizmugurējo daļu un priekšdaļu uzvēru uz pagaidu diegiem un sānos adīju ausis. Uz ausīm vēl viens ķeltisks motīvs:
Ar ko nebiju rēķinājusies - ja, adot uz apli, musturu ada ne visapkārt, bet tikai vietām, mani jau otrajā aplī sagaidīja nepatīkams pārsteigums - otras krāsas dzija ta ir palikusi otrā galā. Nācās rīkoties tā, kā taupīga namamāte nekad nerīkotos - katras musturrindas galā noraut pavedienu, lai to atkal pievienotu sākumā. Galu nostiprinājums izskatās šādi (nav redzams, jo no iekšpuses to sedz vēl viena adījuma kārta):
Šeit ir iesākta zaļā iekšpuses kārta (sāku to, uzņemot iekšpusē valdziņus no zaļā valnīša):
Sanāca šādi:
Un ausis tiešām nesalst!
Cepuri adot, pats galvenais - lai ausīm būtu silti un, protams, lai būtu stilīgi. Tāpēc izvēlējos pižikveidīgu modeli ar rakstu augšpusē.
Lūk šo te ķeltisko motīvu man sen jau kārojās izadīt, pie tam no vidus. Tieši tas arī vajadzīgs manai oriģinālajai slēpošanas cepurei.
No vidus rakstu adīju sekojoši. Par pašu vidējo raksta rūtiņu jāaizmirst - tā dienas gaismu adījumā neieraudzīs. Sāku ar tām, kas ir visapkārt vidējai rūtiņai. Uzmetu uz zeķu adatām 8 valdziņus - 2 uz katras. Jau uzmetot ievēroju rakstu un atbilstoši mainīju krāsas. Tālāk adīju pirmo apli (t.i. tos 16, kas ir ap iepriekšējiem astoņiem). No stūra valdziņiem izadu 3 jaunus (krāsas atbilstoši rakstam). un tādā garā turpinu uz priekšu - katrā aplī no katra stūra valdziņa rodas jauni 3 - un to jau saka priekšā musturs. Lūk, shēma:
Kad izadīts viss musturs, tad arī cepures platums, kā reiz, ir pietiekams - un vēl tā drusku ar uzviju (adīju no 3-kārtīgas Smyrna Platinum dzijas). Tālāk nāk zaļā kārta - dažas kārtas kreiliski, pēdējo kārtu pieķerot pie pirmās, lai veidotos rieva - man tā gribējās. Tālāk - ar sarkano taisni uz leju labiski, vēlāk pārejot uz sviķeli un pēc vajadzības drusku noraucot. Aizmugurējo daļu un priekšdaļu uzvēru uz pagaidu diegiem un sānos adīju ausis. Uz ausīm vēl viens ķeltisks motīvs:
Ar ko nebiju rēķinājusies - ja, adot uz apli, musturu ada ne visapkārt, bet tikai vietām, mani jau otrajā aplī sagaidīja nepatīkams pārsteigums - otras krāsas dzija ta ir palikusi otrā galā. Nācās rīkoties tā, kā taupīga namamāte nekad nerīkotos - katras musturrindas galā noraut pavedienu, lai to atkal pievienotu sākumā. Galu nostiprinājums izskatās šādi (nav redzams, jo no iekšpuses to sedz vēl viena adījuma kārta):
Šeit ir iesākta zaļā iekšpuses kārta (sāku to, uzņemot iekšpusē valdziņus no zaļā valnīša):
Sanāca šādi:
Un ausis tiešām nesalst!
