Taurenis un ilūzijas

Pirms kāda laika jau nedaudz paķēpājos ar tā saucamajiem ēnu jeb ilūziju adījumiem. Nu nolēmu pieķerties tiem nedaudz nopietnāk (pagaidām gan tikai teorētiski), kam par godu arī tapa šis mazais tutoriālis.

Kas tad ir ilūziju adījumi? Tie ir tādi adījumi, kuru raksts top redzams tikai, skatoties pret leņķi. Pati adīšana ir ļoti vienkārša - tikai labiskie un kreiliskie valdziņi. Sarežģītākais visā šajā procesā ir uzkonstruēt tehnisko rakstu. Ja iecerētais raksts ir vienkāršs (sastāvošs no kvadrātiem, trijstūriem vai tml.) vai adītājai liela pieredze, tad to var darīt arī galvā. Taču šeit parādīšu visu garo procesu.

Darām tā - vispirms atrodam vai uzzīmējam pa rūtiņām kādu rakstu vai motīvu, divkrāsainu un iesākumam labāk diezgan vienkāršu. Un arī atceramies, ka pēc apstrādāšanas motīvs kļūs stipri lielāks. Man sagribējās uzzīmēt taureni:

Tagad šo shēmu pārveidosim. Princips sekojošs - ada ar divām kontrastējošām krāsām. Ada pārmaiņus ar katru krāsu pa divām kārtām - turp un atpakaļ. Visas turpejošās kārtas ir vienmēr tikai un vienīgi labiskas, tāpēc tās shēmā nemaz neatspoguļo. Shēma tiek zīmēta tikai atpakaļejošajām kārtām. Tagad darām tā - uz papīra, datorā vai domās katru raksta rūtiņu sadalām četrās.

Tālāk sadalām krāsas - viena kārta vienā krāsā, otra otrā (patiesībā ir katrai krāsai divas kārtas, bet, kā jau teicu, turpejošo kārtu neatspoguļojam).

Nākamais solis - sakārtot rūtiņas pa labiskajām un kreiliskajām. Princips vienkāršs - ar vienu krāsu ada fonu labiski, motīvu kreiliski, ar otru - pretēji. Protams, ka to var atcerēties vienkārši galvā, bet drošāk ir uzzīmēt. Šajā shēmā rombiņi domāti labiskie valdziņi un kvadrātiņi - kreiliskie (manā programmā diemžēl nav pieejami tradicionālie simboli).

Katrai raksta (t.i. oriģinālā) rūtiņai, lai tā būtu pilnvērtīgi redzama, vajag divas atpakaļejošās kārtas ar attiecīgi pretējiem valdziņiem. Tāpēc arī katra rūtiņa tika sadalīta 4 daļās. Var rasties jautājums, vai turpejošās kārtas, kuras nav uzzīmētas, bet dzīvē būs, vai tās neizstieps rakstu. Īpaši nē, jo, tā kā raksts redzams tikai, pagriežot izstrādājumu pret leņķi, tad tās turpejošās kārtas it kā vizuāli "nodzēsīsies".
Protams, ka visi grib redzēt, kāds tad šis brīnums izskatās uzadītā veidā. Bet... tas pagaidām neeksistē. :) Jums ir visas iespējas izmēģināt un ziņot man par rezultātiem un kļūdām manā pamācībā.

Atdzīvināt senu rakstu

Ik pa laikam mani ļoti uzrunā seni ornamenti. Jo īpaši man acīs bija iekritis šis 16. gs ornaments, kuru atradu šajā jaukajā vietnē.
Tur var atrast daudz labu lietu, bet diemžēl ļoti mazā formātā. Pēc palielināšanas iebāzu to rūtīs, lūk, šādi. Tagad, protams, redzu nepilnības, jo ir iezīmējušies šādi tādi "trokšņi", kas neizbēgami uzrodas, palielinot bildi līdz katram pikselim.

Tālāk tikai atlika izlemt, ko ar to darīt. Ko vispār var darīt ar krāsainajiem rakstiem: adīt, izšūt krustdūrienā, āķot tepiķos, tamborēt. Es izšķīros par somu gobelēntamborējumā. Kas ir gobelēntamborējums? Tas ir vienkārši divkrāsains (principā iespējams arī vairāk krāsu) tamborējums. Krāsaina tamborējuma priekšrocības attiecībā pret adījumu - liekā diega pavediens tiek apņemts ar tamborējamo diegu, kā rezultātā neveidojas pārstaipi (t.i. pārstaipi jau it kā ir vienalga, taču tie nav redzami, netraucē un nesažmiedz izstrādājumu). Līdz ar to nav jāraizējas, cik bieži mijas krāsas, un principā var uztamborēt jebkuru "bildi". Taču ir arī trūkums - tā kā tamborējuma stabiņi nav precīzi viens virs otra, tad raksts neizbēgami nedaudz "gāžas" uz labo pusi. Tas attiecas uz gadījumiem, ja tamborējat uz riņķi (plakaniskajā variantā ir drusku cita nelaime, jo "gāžas" viss taisnstūris, ja vien neizmanto īpašus knifus). Tātad šī tehnika nebūs īsti piemērota stingri ģeometriskiem rakstiem, toties itin labi derēs "brīviem" rakstiem, bez stingras ģeometrijas, piemēram dabas motīviem, jo tad gāšanās nav pārāk pamanāma. (Patiesībā rakstu konstruēšanai vispareizāk būtu lietot nevis parasto rūtiņu režģi, bet gan īpašu gobelēntamborēšanai paredzētu režģi, kas izskatās it kā pēc dakstiņu jumta. Bet es gan to neizmantoju, jo manā shēmu zīmēšanas metodē tādu būtu pagrūti uzkonstruēt.) Tā kā divi (vai vairāk) pavedieni veido izstrādājumu biezāku un stingrāku, tad gobelēntamborējums ir ļoti piemērots lietām, kam jābūt stingrām, piemēram jostām vai somām.

Nu mans 16. gadsimta raksts izskatās apmēram šādi:

Patiesībā tas ir parasts vienkāršo stabiņu tamborējums. Kā jau teicu, "liekais" pavediens tiek piekļauts tamborējuma malai un aktuālās krāsas diega cilpa to apņem vienlaicīgi ar aizķeramo iepriekšējās kārtas cilpiņu. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā izklausās. Tikai jāatceras, ka cilpa, ko izvelk cauri, ir nākamā stabiņa krāsā. Piemēram, šajā sliktas kvalitātes bildē, gaišbrūnajam stabiņam sekos zaļais, tāpēc ir izvilkta zaļa cilpa.

Pašu somu atrādīšu tad, kad tā būs gatava. Bet šeit nedaudz vairāk par gobelēntamborēšanu, tikai angliski.

Zaļš-melns

Te nu tas ir:

Aizmugure:

Šito bildi uzņēma jaunkundze:

Vienkāršs, bet haotisks apraksts.
Reglāns no apakšas.
Manis improvizētais mežģīņraksts priekšai:

Nesaprotamais (vai visnesaprotamākais) simbols ir manis ieviestais apzīmējums paņēmienam "divi no trijiem" - 1 noceļ, 1 labiski, nocelto pārvelk pāri, uzņem uz kr adatas kreiso no tikko saadītajiem un saada labiski ar nākamo. Rezultātā vidējais valdziņš nemanāmi pazudis starp malējiem diviem. U burts virs viņa toties ir - izadīt jaunu valdziņu no pārstaipa.
Aizmugure - melna, kreiliska josla, kas kļūst arvien platāka uz augšu. (Tas viss, lai cīnītos ar zaļās dzijas nepietiekamību)
Šeit es pūlos izgudrot jaunu divriteni, piešujot piedurknes. Domāta nedaudz caurumaina vīle.



Kakles malas apšūšana:

Lāpītais lakats

Man jau sen bija kāre uzdarināt lakatu uz rāmja, taču bija viena problēma - nebija rāmja. Kad nu beidzot pie tā tiku, tad nedrīkstēju vairs ilgāk vilcināties. Es to sauktu par lakatu lāpīšanas tehnikā. Tas gan izskatās kā austs, taču aušana nenotiek, notiek viena liela lāpīšana.
Process ir sekojošs. Vispirms uzvelk dziju. Es liku katrā robā 2 pelēkmohērīgus pavedienus un vienu tievu krāsainu (pārmaiņus sarkano un zaļo). Principā būtu ideāls tāds dēlis, kura robi būtu ļoti bieži (ik pēc pāris mm), tad varētu likt katrā vienu pavedienu un taisīt smalciņu tīklu. Bet tik biezus robus no tehniskā viedokļa esot grūti izveidot, lai starpas nesāktu drupt.
Vēl nebija beidzies "Dejo nost", kad es jau biju dabūjusi virsū. Kad šķērseniskie diegi ir savilkti, pārvelk vienu (es liku dubultu) arī pa diagonāli.

Tad var ķerties klāt pa īstam. Sāk no augšējā diega, atbrīvo tā kreiso galu, iever lāpāmadatā un vispirms nostiprina to ap diagonālo diegu, lai izveidojas mazs mezgliņš.

Nu sāk lāpīšanu. Sāk no labā augšējā stūra uz leju. Dara ļoti vienkārši - pa augšu, pa apakšu utt. (kaut gan neviens nav teicis, ka nevar izmēģināt kaut ko interesantāku, galvenais - lai rezultāts skaists). Principā var jau visus 3 kopā saliktos diegus uztvert kā vienu, bet es gribēju blīvāku un smalkāku rakstu, tāpēc ņēmu pa vienam (pelēko, tad krāsaino, tad pelēko) un arī lāpīju cauri katram (pelēkais, krāsainais, pelēkais), lai izveidotos mazas rūtiņas.

Tālāk ņem nākamo pavedienu, nostiprina ap diagonāli un lāpa uz leju blakus iepriekšējam. Ar katru nākamo reizi rinda kļūst īsāka. :) Lūk, viena maliņa jau gatava:


Nepagāja ne mēnesis, kad gatavs bija jau viss lakats. Bārkstis biju atstājusi tik garas, ka tur vēl sanāca pīnītes ar mezgliņiem.

Sedziņa ar labām zīmēm

Uzzināju par projektu priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem http://mazaisirsninai.multiply.com/ un nolēmu dot nelielu ieguldījumu ar pāris sedziņām. Jau labu laiku gribēju izmēģināt priekš manis jaunu tehniku - ēnu (jeb ilūziju) adījumus, un šeit bija īstā reize to darīt, jo segas ir ļoti pateicīgs objekts ēnu adījumiem. Ēnu adījums nozīmē musturu vai attēlu, kurš redzams tikai, skatoties no leņķa.

Tā kā mazajiem ir ļoti jācīnās par savām dzīvībām, es nolēmu sedziņās ieadīt labas un stipras zīmes. Augšējais trijstūris uz Dieva zīme - tā tiecas uz augšu, uz debesīm. Apakšējais trijstūris ir Māras zīme, kura savukārt tur pie zemes. Abas zīmes kopā dod labu līdzsvaru. Bet pa vidu ir Laimas slotiņa - ar to Laima noperot piedzimušos bērniņus.

Ēnu adījumu apgūšanai izmantoju Wolly thoughts lapā atrodamās pamācības. Vienkāršā ēnu adījumā izmanto divas krāsas. Ar katru krāsu ada divas rindas - turp un atpakaļ. Visas turpejošās kārtas vienmēr ada tikai labiski. Atpakaļejošajās kārtās ada rakstu, izmantojot labiskos un kreiliskos valdziņus. Ar vienu krāsu ada rakstu labiski, bet fonu kreiliski, bet ar otru - pretēji. Tas ir pamatlikums vienkāršākajam gadījumam, kas piemēroti vienkāršiem rakstiem - t.i. tādiem, kurus veido palieli laukumi. Ir sarežģītāki likumi, kurus lieto, lai izadītu sarežģītus rakstus un pat fotoattēlus. Tos neesmu apguvusi.
Šeit ir rezultāts. Zīmes jāmeklē vidus kvadrātā, malu kvadrātos vienkārši paspēlējos ar jaukām krāsām. Jāteic, ka raksts bija drusku par sīku vienkāršotajam variantam, tāpēc ir tikai vāji nojaušams.

Mugursoma ar izgriezto aplikāciju

Šķirstot "Lielo rokdarbu grāmatu", man acīs iekrita aplikāciju tehnika, kas esot radusies San Blas salās. Nagi niezēja to kaut kur pielietot. Manai študentei bija nepieciešama mugursomiņa, un pilnīgi prasījās uz tās izmēģināt kaut ko jaunu (priekš manis).
Ideja ir tāda, ka saliek krāsainus audumus vienu virs otra un izgriež figūras tā, lai būtu redzama nepieciešamā krāsa.
Es nejauši nopirku neilona audumus, kuri izrādījās ļoti noderīgi šim nolūkam - plāni, maz irstoši, košās krāsās un salīdzinoši lēti.

Pēc nelielas padomāšanas es sapratu, kas būs attēlots uz somas. Tā būs princešsoma, jo katra maza meitene esot maza princese. Šī ir princese bez rozā krāsas un bez lokām, jo princeses taču ir dažādas.

Tātad - saspraudu kopā dažādu krāsu audumu slāņus.

Piediedzu pie pamatauduma (no kā būs mugursoma):

No papīra izgriezu mājiņas kontūru un piespraudu. Tad apdiedzu apkārt mājiņai.

Noņēmu nost papīru. Tā kā es gribēju, lai man parādās citā krāsā vien mājiņas kontūra, tad nodiedzu vēlreiz paralēli jau nodiegtajam.

Rūpīgi izgriezu pirmo (dzelteno) auduma slāni starp nodiegtajām līnijām, lai atsegtu nākamo slāni.

Domāju, ka senās salu iedzīvotājas šuva ar rokām, taču es nošuvu sīkā zigzagdūrienā ar šujmašīnu. Ceru, ka tas nemainīja šī aplikāciju veida būtību.
Tālāk ķēros pie kleitiņas. Rīkojos tāpat - piespraudu papīra kontūru, apdiedzu apkārt, izgriezu. Tikai šoreiz griezu divus augšējos slāņus, lai "aizraktos" līdz gaiši zaļajam.

Kleitai apakšā izgriezu sarkanu volānu (sarkanais bija pats apakšējais slānis):
Seju un rokas pieliku parastajā aplikāciju tehnikā - uzšujot virsū (jo šī tehnika, cik sapratu, pieļauj abu veidu miksēšanu).

Izšuvu sejiņu un matus:
Vēl matu bantes, un "princese" gatava:

Vēl klāt daži elementi: mākoņi un puķes:

Un tagad visam šim skaistumam piešuvu klāt pārējo mugursomu

Rezultātā - skaists 1.septembra skats:

Kabata ar līstīti

Vajadzīgs:

• līstīte Platums=gatavais_platums x 2 + 3cm; garums = garums + 3


• pretskats Garums = līstītes garums; platums = 6 cm (spmēram)


• kabatas maisiņš no oderes

1. Līstīti un pretskatu aplīmē.


2. Uzzīmē ar krītu uz izstrādājuma (piem. žaketes) kabatas vietu.
   
   


3. Līstītes pārloca gareniski tā, ka viena mala ir par 1 cm platāka un nogludina.


4. Uz platākās malas novelk līniju, kas ir 1.5 cm (gatavās līstītes platums) no locījuma vietas.


5. Izstrādājuma kreisā pusē piediedz kabatas maisiņa vienu galu - tā lai maisiņa augša ir virs atzīmētās kabatas.


6. Novieto līstīti ar platāko pusi virspusē un locījuma vietu uz leju tā, lai apakšējā iezīmētā līnija uz izstrādājuma sakristu ar līniju uz līstītes.
   


7. Un nošuj.
   Knifs - lai nostiprinātu vīles galiņus, labāk lietot nevis atpakaļgaitas dūrienu, bet gan šādi - ielikt adatu kādus 2 cm no vīles gala, nošūt precīzi pa līniju līdz galam (iezīmētajai svītrai), tad uz paša gala iedurt adatu iekšā, apgriezt darbu pa 180 grādiem, un šūt līdz galam. Analoģiski arī otrā galā apgriež un vēl pāris cm pašuj.


8. Virsējo līstītes malu atsprauž ar adatiņām.


9. Piesprauž pretskatu (kreisā puse virspusē) tā, lai pretskata mala sakristu ar kabatas vietu.
   


10. Pagriež uz kreiso pusi un uz oderes tieši 1.5 cm platumā zīmē līniju uz augšu no šuves un pēc tam nošuj.
    


11. Griež kabatas vietu (pamataudumu un oderi), galos iegriežot trijstūrīšus (t.i. apmēram 1 cm no gala griezums sašķeļas un aiziet uz abām pusēm, gali ir precīzi pie abu vīļu galiem).
    


12. Pretskatu un līstītes malas izgriež uz kreiso pusi. Vizuāli nu jau kabata izskatās pēc kabatas.
    


13. No kreisās puses vairākas reizes nošuj galu trijstūrīšu malas (ķēpīgākā lieta šai procesā).
    Un piešuj arī līstītes galu.


14. Oderes maisiņa otru galu piešuj pretskatam. Aizšuj maisiņam galus.