Kad nav, ko darīt

Kad nav, ko darīt, tad saceru jaunus rakstus. Tas jau nekas, ka man vispirms jāpabeidz simtiem jau iesākto darbu, pirms domāt par jauniem. Bet rokas jau niez un fantāzija raisās.
Šādu es iecerēju savu Orenburgas šalli. Dzija jau ir nopirkta, bet pagaidām esmu rātna un adīt nemetos.

Nesen gadatirgū uzdūros Pāces dzijām. Pie tik lielas krāsu un toņu izvēles nespēju neko nenopirkt. Sen neesmu adījusi zeķes, bet nu būtu iedvesma ķerties klāt. Speciālās "zeķu dzijas" mani neuzrunā, jo man nepatīk adīt ar krāsu pārejām, jūtos ierobežota.
Šitās varbūt būs zeķes meitai (viņa gribēja, lai noteikti būtu sarkans klāt, tad nu pieliku):

Šo te es sacerēju savām zeķēm:

Bet šādu es iztēlojos vīriešvesti (pašlaik domāju par brioche jeb daudzkrāsu patentadījumiem, nu redzēs, kā būs):

Nedrīkst jau vispār iepriekš pastāstīt par saviem plāniem...
Bet pašai interesanti, kas no šī tiks izpildīts un kā.

Ziemeļniece

Ziema jau labu laiku kā klāt. Mana mūžīgā problēma - ausis salst. Tāpēc šoreiz nolēmu - satuntulēšos kā īsta ziemeļniece. Apvienoju sagriezto trubu (laikam smalki saucas mēbiuss) ar ausu ļerpatiņu. Priekšā sašuvu kopā. Pie kakla aizspraudu ar "brošu".
Cimdi - vienkārši pirkstaiņi ar trubiņu pa virsu. Izskatās inčīgi un galvenais - silti.

Sedziņa ar labām zīmēm

Uzzināju par projektu priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem http://mazaisirsninai.multiply.com/ un nolēmu dot nelielu ieguldījumu ar pāris sedziņām. Jau labu laiku gribēju izmēģināt priekš manis jaunu tehniku - ēnu (jeb ilūziju) adījumus, un šeit bija īstā reize to darīt, jo segas ir ļoti pateicīgs objekts ēnu adījumiem. Ēnu adījums nozīmē musturu vai attēlu, kurš redzams tikai, skatoties no leņķa.

Tā kā mazajiem ir ļoti jācīnās par savām dzīvībām, es nolēmu sedziņās ieadīt labas un stipras zīmes. Augšējais trijstūris uz Dieva zīme - tā tiecas uz augšu, uz debesīm. Apakšējais trijstūris ir Māras zīme, kura savukārt tur pie zemes. Abas zīmes kopā dod labu līdzsvaru. Bet pa vidu ir Laimas slotiņa - ar to Laima noperot piedzimušos bērniņus.

Ēnu adījumu apgūšanai izmantoju Wolly thoughts lapā atrodamās pamācības. Vienkāršā ēnu adījumā izmanto divas krāsas. Ar katru krāsu ada divas rindas - turp un atpakaļ. Visas turpejošās kārtas vienmēr ada tikai labiski. Atpakaļejošajās kārtās ada rakstu, izmantojot labiskos un kreiliskos valdziņus. Ar vienu krāsu ada rakstu labiski, bet fonu kreiliski, bet ar otru - pretēji. Tas ir pamatlikums vienkāršākajam gadījumam, kas piemēroti vienkāršiem rakstiem - t.i. tādiem, kurus veido palieli laukumi. Ir sarežģītāki likumi, kurus lieto, lai izadītu sarežģītus rakstus un pat fotoattēlus. Tos neesmu apguvusi.
Šeit ir rezultāts. Zīmes jāmeklē vidus kvadrātā, malu kvadrātos vienkārši paspēlējos ar jaukām krāsām. Jāteic, ka raksts bija drusku par sīku vienkāršotajam variantam, tāpēc ir tikai vāji nojaušams.

Veltījums Salacgrīvai

Šis deķītis ir tapis sakarā ar Salacgrīvas bākas apadīšanas projektu. Kārtīgi izspēlējos ar dzijām un krāsām. Ar valkājamām lietām tā neuzdrošinos trakot. Šo fotografēju iekšā, un krietni sašķobījās krāsas. Tas, kas spilgti sarkans, patiesībā oranžīgi brūns. sarkanās krāsas tur vispār nav.

Pēc tam izgāju ārā, izliku ēnā zālītē un nobildēju vēlreiz. Interesanti salīdzināt abas bildes. Oranžbrūnais tagad ir savā vietā, toties neesmu pārliecināta, vai zilā krāsa savukārt nav par spilgtu.