Apsteidzu laiku - tops "Skābene"

Parasti es ar saviem adīšanas tempiem eju gadalaikiem nopakaļ. Bet šoreiz iznāca otrādi. Tops "Skābene" jau sen gatavs, tak uzvilkt varu tikai tagad.

Adīju uz riņķi no apakšas uz augšu. Līdz rokriņķiem, tad sadalīju uz divām adatām, drusku noraucu padusēs un atkal taisni. Savukārt kakla daļu pirmajā piegājienā atstāju lielu, pēc tam ņēmu uz adatām visu kopā un adīju, "apaļi noraucot". Rokas arī nedaudz paadīju garākas. Un viss. Priekšā un pakaļā nedaudz dekorācijas - es jau vienkrāsaini nemāku adīt.
Tāds man pļurīgais tops sanāca.

Skatos tagad, cik briesmīgi tur tā zaru kaudze tālumā izskatās. A tā nemaz nepamanīju. Nu par savu ģīmi nemaz nerunāšu, to es vienkārši nogriezu nost.

Jaciņa

Nu un te ir vienkārši jaciņa no Drops lace dzijas. Ak, cik daudz seriālu pieredzējusi savā tapšanas gaitā!

Jaka pusotra gada garumā

2012.gada sākumā iesāku adīt jaku. Patiesībā tad es vēl nezināju, kas tas tieši būs, tikai zināju, ka adu muguru kaut kam. Nu un galu galā tā izrādījās jaka.
Sākās ar viduslaiku ornamentu no "The World of Ornament".

Motīvu ar putniem pārnesu uz rūtiņām. Kā parasti, ar ArcMap.

Pēc dažu lasītāju lūguma pievienoju arī lielākas izšķirtspējas attēlus.

Un tad sāka tapt mugura. Muguru adīju kā dubulto adījumu. Dubultajā adījumā piedalās divas krāsas - gaišzaļā un tumšzaļā, bet es vēl kā trešo iemānīju oranžo.
Te vēl pats sākums.

Starp iepriekšējo bildi un nākamo starpā ir vairāk nekā gads.

Te gatavā mugura no kreisās puses:

Mugura tapa ļoooti ilgi. Es divreiz paspēju dzīvesvietu nomainīt. Man arī ilgi nebija skaidrības, kāds būs viss pārējais, kas nav mugura. Nevarēju saprast, ko darīt ar piedurknēm. Un vai pietiks dzijas. Bet tomēr. Tiku līdz galam! Tik vēsā vasarā silta jaka noder. Bet - šaubu nav - līdzko siltā jaka ir gatava, tā karstais laiks būs klāt, kā likts.

 Kabatas gan ir māns. Tajās var sasildīt rokas, taču noteikti nebūtu ieteicams tajās likt 100 eiro banknoti.

Puvušo lapu džemperis

Pirms pāris gadiem Maximā (vai, cik prasti) uzskrēju virsū dzijai, kurai Baibas iespaidā devu nosaukumu "puvušu lapu krāsa". Un sapratu, ka man vajadzīgs šāds džemperis. Un nu viņš ir tapis. Jāteic, viens no retajiem maniem darbiem, kuros izmantota tikai viena krāsa.
Džemperis adīts reglānā no augšas, izmantojot nepilnās kārtas. Sāku ar diviem pleciņiem, kurus vēlāk savienoju mugurpusē, un pēc tam priekšpusē - lai veidotos pareizs kakla izgriezums. Pieaudzējums veikts starp lapām - ja baigi neiedziļinās, tad "nesmukumus" var arī nepamanīt.

Skolas forma

Mana meita šoruden uzsāk skolas gaitas. Tik daudz diskusiju ir lasīts un dzirdēts par skolas formu nepieciešamību. Atceros arī, kādas briesmas vajadzēja valkāt man. Es neesmu nekāda skolas formu atbalstītāja, bet, ja vajag, tad vajag - un manam bērnam būs "skolas forma" tāda, kāda nevienam. :)

Man jau patīk maxi

Ideja radās jau sen. Ilgi tika lolota, tad beidzot iesākta, bet, kā jau parasti, kaut kādā posmā likās apnikusi, un bija bailes par gala produkta varbūtējo neatbilstību iecerei. Bet tomēr saņēmos, palīdzēja tas, ka šis ir tāds mašīnā adāmais projekts un citu līdzīgu šobrīd nebija. Augša adīta parastā sviķelī, nedaudz paplatinot. Vispār augša nav sevišķi eleganti izdevusies, bet "muļķis nepamanīs". Tālāk adīta katra zaļā strēmele atsevišķi rievotā labiskā adījumā, un strēmeles savienotas ar sarkano joslu, kas sākas ar 5 valdziņiem, bet pamazām paplatinās līdz 15. Savienošana notiek tā, ka pēdējo sarkano valdziņu saada ar malējo zaļo. Tik vienkārši. Tikai ilgi. Bija arī šaubas, vai garums izstiepsies līdz vēlamajam. Izskatās, ka tomēr izstiepās (pēc uzadīšanas saslapināju un izkāru). Nu tā. Vispār jau ir izdevies tīri labi. :)

Vamzītis

Šis vamzītis sāka tapt brīdī, kad tehnisku iemeslu dēļ man bija liegta pieeja esošajiem iesāktajiem darbiem. Pa fikso nopirku Maximā dziju, o jāada taču ir!
Ideju pašpikoju no Baibas ar sākšanu no kapuces, taču tālākais ir vienkārši reglāns.
Ar kapuci darīju tā. Sāku ar kādiem 10 valdziņiem un katrā 2. kārtā pieaudzēju divus vidū un katrā malā vienu. To darīju, kamēr sasniegts galvas virspuses lielums, tad ar nepilnajām kārtām uztaisīju kapuces izliekumu. Pārējais jau vienkārši.

Drusku pasteidzos - ārā vēl nevarēja bildēties.

Jaka no augšas

Tagad modē visu adīt no augšas. Reglāns no augšas zināms jau sen, bet nu ir laiks ķerties klāt pie iešūtajām piedurknēm, kuras nemaz neiešuj. Izklausās sarežģīti?
Man sanāca tā:

Dejojošās vardes

Gada sākumā man kāda dāma no ASV, aplūkojusi šo manu darinājumu, atrakstīja un vēlējās pasūtīt savai 3-gadīgajai meitai rozā džemperi ar zaļām varžu kabatām. Rozā nav manu mīļāko krāsu topā, un kur nu vēl trakais salikums ar zaļo. Tomēr atradu tādu rozā toni, kas man likās ciešams (ne jēli rozā, bet drusku uz bēšo toni), kuram klāt piemeklēju spilgti zaļu - vismaz man liekas šāds krāsu salikums interesants un bērnam piemērots.

Ilgi viņu darināju. Pasūtītāja gan bija pacietīga, jo ziema vēl tālu.

Adīju reglānā no augšas, vienkāršā sviķelī un ilgi gaidīju mūzu, kas pateiktu, kā vislabāk taisīt apakšu gan piedurknēm, gan rumpim. Beigās izšķīros par labiski adītu, atlocītu un atšūtu maliņu zaļā krāsā. Vardes bija pagrūti uzstutējamas uz tik maza džempīša. Kājām īsti nepietika vietas, un tad ienāca prātā laba doma - vidējās priekškājas sakabināt vienu aiz otras, bet pakaļējās atstāt karājoties. Tā nu man tapa dejojošās vardes.

Nebija man piemērota modeļa. Lūgšu jaunās īpašnieces mammai nofotogrāfēt un atsūtīt bildi, lai zinu, kā izskatās mugurā, jo man bija izdevība pielaikot tikai pusgatavībā, kad pie mums ciemojās 3-gadīga meitenīte.

Zaļš-melns

Te nu tas ir:

Aizmugure:

Šito bildi uzņēma jaunkundze:

Vienkāršs, bet haotisks apraksts.
Reglāns no apakšas.
Manis improvizētais mežģīņraksts priekšai:

Nesaprotamais (vai visnesaprotamākais) simbols ir manis ieviestais apzīmējums paņēmienam "divi no trijiem" - 1 noceļ, 1 labiski, nocelto pārvelk pāri, uzņem uz kr adatas kreiso no tikko saadītajiem un saada labiski ar nākamo. Rezultātā vidējais valdziņš nemanāmi pazudis starp malējiem diviem. U burts virs viņa toties ir - izadīt jaunu valdziņu no pārstaipa.
Aizmugure - melna, kreiliska josla, kas kļūst arvien platāka uz augšu. (Tas viss, lai cīnītos ar zaļās dzijas nepietiekamību)
Šeit es pūlos izgudrot jaunu divriteni, piešujot piedurknes. Domāta nedaudz caurumaina vīle.



Kakles malas apšūšana:

Jaka, kura apnika

Jau ilgi pirms šīs jakas uzsākšanas man bija tūkstošiem ideju par to, kāda tā būs. Neviena ideja nebija 100% izstrādāta, taču bija dažnedažādas vīzijas. Viena lieta gan bija diezgan skaidra - uz jakas jābūt senatnīgam zieda ornamentam, par kuru jau rakstīju.

Bija ieplānots pamats rievotajā adījumā, kuru paredzēju no vienas vietas izšūt tipa spodršuvumā (kāds ārprāts!). Bet, kamēr adīju - raksts kaut maksimāli vienkāršs, bet nemaz tik ātri neadās, ja visu laiku jādomā par pieaudzēšanu un noraukšanu - manas domas mainījās. Pirmkārt, es konstatēju, ka iecerētais nemaz tik labi neizskatīsies, otrkārt, gribēju pabeigt iespējami ātrāk, jo citas idejas, uzmācīgas kā mušas, jau stāvēja rindā. Dažas adītājas iesaka - ja pazūd iedvesma uz iesākto, bet rodas jaunas idejas, vajagot ķerties pie tām (un gan jau tā iedvesma kaut kad atgriezīšoties). Es nepadevos kārdinājumam, jo atcerējos, cik grandioza likās jakas ideja, pirms es to biju iesākusi.

Un tā - jaka nu ir.

Un puķe arī ir. Kāts nav zils, bet zilizaļš. Gribējās dikti likt maigāk zaļu, bet secināju, ka pie tāda maz kas ies klāt. Pie tehnikas vēl krietni piestrādāju, lai rezultāts mani apmierinātu. Esmu apņēmusies uzskribelēt, kamēr vēl neesmu aizmirsusi, tehnisko rakstu un ieskenēt.

Žaketes šūšana

Tā kā esmu svētdienas šuvēja, tad man katrreiz jādomā - kā tad tur īsti bija. Tāpēc gribu reizi par visām reizēm pierakstīt. Varbūt arī citiem noder. Tas gan nav tutoriālis, kur aprakstīts viss no nulles. Drīzāk tādi atgādinājumi par svarīgāko. Priecāšos par papildinājumiem un kritiku!
Šeit neaprakstīju tās lietas, kas attiecas tikai uz konkrēto modeli, aprakstīju vispārējos darbus. Žaketes piegrieztni ņēmu no Burdas.

1. Piegriešana. Svarīgi zināt, ka apkaklītes apakšējo daļu labāk piegriezt slīpā diegā. Vīļu tiesa - sānu vīles 1.5 cm, apdares vīles, rokriņķu vīles 1 cm, apakšmala 4 cm. Zamapmalei (t.i. tā daļa, kas ir zem priekšas pie aizdares) visas vīles 1 cm (t.sk apakšā), priekšas gabalam apakšamalas vīle "sadalās" - tas, kas ies kopā ar zemapmali 1 cm, tālāk 4 cm. (aizmirsu šo nofotografēt)
   


2. Aplīmē - priekšas gabalu, priekšas sānu, zemapmali, apkaklītes, muguras kakla daļu (tā ir tāda šaura līka desiņa, kurai nezinu pareizo nosaukumu) - visus. Mugurai un muguras sānam - ap rokriņķi un apakšu.


3. Iešuves. Sašuj un, protams, gludina. (šujot vispār gludina itin visu un nepārtraukti, tāpēc to īpaši nepieminēšu)


4. Sašuj priekšas gabalu ar priekšas sānu gabalu.


5. Kabatas. Par tām ir atsevišķs rakstiņš.


6. Sašuj visus pamatgabalus - t.i. tā, lai var uzlaikot.
   
7. Sašuj zemapmali ar muguras kakla daļu:


8. Piešuj zemapmali priekšai. Knifs - to virsmu, kurai jābūt paslēptai, pēc tam vēl no labās puses tieši blakus vīlei nošuj (piešujot klāt arī vīli). Pēc tam ir viegli nogludināt tā, lai sašūšanas vīle nav redzama. Bet žaketes atlokiem vēl ir tas joks, ka tur ir locījums - no apakšas līdz atlokam virsējā būs priekšpuse, bet pēc tam - zemapmale. Jāatrod un ar adatiņu jāatzīmē tā vieta, kur sāksies atloks. Tad jānošuj blakus vīlei - no apakšas līdz adatiņai jāšuj zemapmales pusē, pēc tam - priekšdaļas pusē. Vīli locījuma vietā pārgriež. Kvalitāte bildei slikta, bet šādi izskatās no kreisās puses: Un no labās: Tagad izskatās tāds;
   


9. Sašuj apkaklītes augšdaļu ar apakšdaļu. Augšdaļai jābūt maķenīt lielākai. Arī šeit lieto to pašu knifu, ko iepriekš minēju - apkalītes apakšpusi blakus vīlei vēlreiz nošuj kopā ar vīli.


10. Apkaklīti ar adatiņām iesprauž vietā.


11. Un iešuj. Bildē redzat ļoti svarīgu vietu. Tā ir tā vieta, ko ierauga pirmo, skatoties uz televīzijas diktori, kad viņa lasa ziņas. Šis ir krustojums, kur satiekas 4 vīles: virsapkale+"muguras desiņa"ar daļu zemapmales, zemapkakle+mugura, virsapkakles un zemapkakles savienojuma vīle, priekša+zemapmale. Šis ir vienādas nozīmes krustojums, t.i. tāds, kur visi precīzi vienā punktā satiekas un apstājas, un neviens tālāk neiet. Var redzēt, ka manā gadījumā nav ļoti precīzs tas viens punkts. Klausieties manos vārdos, neskatieties manos darbos! Un te no labās puses:
    


12. Apkaklītes abas puses savieno no apakšas, tieši nošujot no labās puses pa vīli: Tagad izskatās tā:
    


13. Sašuj piedurknes.
    


14. Piedurknes augšdaļu (starp punktiem, kas atzīmēti uz piegrieztnes ar resniem punktiem) apmēram 1 cm attālumā no malas nošuj ar visgarāko dūrienu, nenogriež diegu galus. Ņem aiz virsējiem (vai aiz apakšējiem, bet nedrīkst vilkt abus) diegiem un velk, veidojot vienmērīgu savilkumu (bet bez redzamām krunkām!) Šo paņēmienu var izmantot visur, kur nepieciešams vienu no detaļām "ieturēt".
    


15. Iešuj piedurkni. Ir svarīgi ievērot visus savienojuma punktus, kas bija atzīmēti uz piegrieztnes.
    


16. Piegriež oderi. priekšas piegrieztnei atgriež nost zemapmales daļu, muguras piegrieztnei - "muguras desiņu".
    


17. Sašuj oderi, bet vēl nepiešuj oderes piedurknes pie rumpja. Tā kā oderes audumam parasti neatšķiras kreisā puse no labās, tad ir jāuzmanās, lai nejauši neuzšūtu divas vienas rokas piedurknes (man tā gadījās).
    


18. Sašuj oderes un virspuses piedurkņu galus:
    


19. Pārloca žaketi gareniski uz pusēm, sasprauž kopā zem padusēm, virs kabatām ar adatiņām un nogriež perfektu apakšējo malu.
    


20. Iešuj oderi ("rumpim"), atstājot nepiešūtu apakšmalu.
    


21. Sašuj oderes piedurknes ar oderes rumpi. Diezgan ķēpīgs darbs un jāpārliecinās, vai piedurkne nav sagriezusies.
    


22. Piešuj stiprinājumus jeb savienojumus starp virsdaļu un oderi - nelielas auduma strēmelītes zem padusēm un muguras augšdaļā (jāsameklē tādas vietas, kur ir vīle)
    


23. Sašuj oderes un virsdaļas apakšmalas, atstājot nepiešūtus tikai stūrīšus un muguru.
    


24. Caur atstāto apakšmalas "caurumu" izvelk uz labo pusi. Šo "caurumu" neredzami aizšuj ar rociņām (līdzīgi kā svārku apakšmalu).
    


25. Ar apakšējiem stūrīšiem man īstas saprašanas nav. Pētīju kursos šūto žaketi, bet pie skaidrības nenonācu. Aizšuju viņus šitā, bet skaidri zinu, ka vajadzēja kaut kā smalkāk.
    


26. Nostiprina visas apakšmalas (piedurknēm un rumpim), nošujot dažus cm pa vīļu apakšām: Vispārējā eiforijas un tuneļa galā skaidri redzamās gaismas ietekmē šo ir viegli aizmirst, bet aizmirst nedrīkst!
    


27. Nu un, protams, nežēlīgi gludina, bet, kā jau teicu, to dara nepārtraukti.
    


28. Pogcaurumi.
    


29. Pogu piešūšana - šis ir punkts, pie kura jau skaidri zini, ka nu vairs nekas nevar noiet greizi. :D Kaut gan, pēc Mērfija likuma gadīties var visādi...
    


30. Izdabū ārā krītu no pogcaurumu un kabatu iezīmējuma vietām. (nemaz tik viegli neiet ārā, maita)
    

To prieku un gandarījumu nemaz nevar aprakstīt...

Man jau aizrādīja, ka piedurknes esot drusku par garu, tāpēc pēc bilžu uzņemšanas es tās iespēju robežās paīsināju.
Gribu izteikt pateicību pasniedzējām, no kurām esmu smēlusies šīs visnotaļ noderīgās prasmes Ilvai Lejniecei un Gunitai Žižkunei.