Somiņa-tarbiņa

Tā nu sanāca, ka babeidzu šo ilgi mudžināto "mākslas darbu" tieši uz Jāņiem. Sanāk gluži vai Līgosvētku tarbiņa.

Īss ieskats tapšanas gaitā.
Lūk, tamborētais korpuss un apakša. Par tamborēšanas tehniku rakstīju iepriekšējā rakstā.

Apakšas pietamborēšana pie korpusa:

Odere:

Oderei piešuvu iekškabatiņu. Kabatai izmantoju vienu notambrētu gabalu, kas bija veidots citai iecerei, kura tā arī nerealizējās. Nu tas vismaz tiks izmantots. Vīrs, ieraugot šo, atļāvās apvaicāties, vai tā būšot ārpuse.

Te visas sastāvdaļas. Zilais bija dmāts likt smas pamatā, bet man tomēr nepatika, kā viņš izturas, tāpēc no viņa atteicos.

Vēl nedaudz kaut kas no procesa:

Un vēl dažas gatavās bildes. :)

Zaļš-melns

Te nu tas ir:

Aizmugure:

Šito bildi uzņēma jaunkundze:

Vienkāršs, bet haotisks apraksts.
Reglāns no apakšas.
Manis improvizētais mežģīņraksts priekšai:

Nesaprotamais (vai visnesaprotamākais) simbols ir manis ieviestais apzīmējums paņēmienam "divi no trijiem" - 1 noceļ, 1 labiski, nocelto pārvelk pāri, uzņem uz kr adatas kreiso no tikko saadītajiem un saada labiski ar nākamo. Rezultātā vidējais valdziņš nemanāmi pazudis starp malējiem diviem. U burts virs viņa toties ir - izadīt jaunu valdziņu no pārstaipa.
Aizmugure - melna, kreiliska josla, kas kļūst arvien platāka uz augšu. (Tas viss, lai cīnītos ar zaļās dzijas nepietiekamību)
Šeit es pūlos izgudrot jaunu divriteni, piešujot piedurknes. Domāta nedaudz caurumaina vīle.



Kakles malas apšūšana:

Lieldienu zaķis

Pastāstīšu, kā man tapa fiksais lieldienzaķis bērnam priekš bērnudārza izstādes.

Uzmet kādus 40 valdziņus un ada uz riņķi. Ada tik garu, cik garu rumpi grib. Kad tuvojas kakla daļai, veido sašaurinājumu. Norauc vienmērīgi - tā, lai kādās 3-4 kārtās pazūd apmēram puse valdziņu. Tad noada 1-2 kārtas kaklu un sāk atkal paplatināt - starp katriem diviem valdziņiem izveido vienu jaunu. Pēc tam vēl pieaudzē pāris kārtās tikai galvas sānos. Tad laiks degunam. Degunu ada kā bumbulīti. Ņem citu krāsu un tajā vietā, kur jābūt degunam, no viena valdziņa izada piecus un paada šos piecus pāris kārtas šurp turp (tā, lai ārpusē būtu kreiliskie valdziņi), pēc tam šos piecus saada kopā par vienu ar parasto krāsu un ada tālāk galvu. Pēc 4 kārtām norauc vienmērīgi pa visu galvu apmēram trešo daļu valdziņu. Noada vēl 2 kārtas un var ķerties pie ausīm. Nonākot līdz pirmās auss vietai 8 valdziņus domās (var arī nemt atsevišķu adatu) atdala no pārējiem un ada sviķelī tikai šos astoņus tik garu, cik gara būs auss, beigās norauc katras rindas beigās, kamēr paliek viens valdziņš. Tālāk iet pa auss auzmuguri (t.i. saglabājot virzienu, kādā visu laiku adījāt riņķī) - izada valdziņu no auss sāna un pēdējo auss valdziņu pārvelk šim pāri, atkal uzņem nākamo valdziņu, iepriekšējo pārvelk pāri utt., kamēr nonāk atkal līdz galvai. Paada galvu, noraucot vienmērīgi dažus valdziņus, kamēr nonāk līdz otrās auss vietai. Ar otru ausi visu dara tāpat. Kad otra auss gatava, ada uz riņķi tikai galvu, visu laiku vienmērīgi to raucot (kā cepuri), kamēr palicis pavisam maz valdziņu, kuriem izvelk diegu cauri. Uzdada sviķelī nelielu "šallīti", piebāž galvu un šalli apsien riņķī, radot iespaidu, ka tās ir ķepas. Tad apakšā pieada mazas peciņas, piebāž rumpi, aizšuj ciet apakšu. Pakaļā piešuj ļipiņu. Uztaisa acis, zobus, ūsas utt. Un te viņš ir - Lieldienu zaķis kā dzīvs! :)

Varžu džemperis

Viens no maniem ilgajiem projektiem. Tāpēc saņēmos un uzrakstīju nelielu aprakstu.

Dzija Almina Madame Tricote (50g/169m) - apmēram 400g (dažādas krāsas). Adatas 1.5 (ilgi vairs ar tādām negribēšu adīt).
Džempera izmērs: garums=47cm, platums=30cm, pusgaras piedurknes=22cm.
Adīta pečvorka tehnikā. Viena kvadrātiņa izmērs=4x4cm.

Šeit skice:

Un pamats bez apdares reālais (nav pārāk atšķirīgs, ja neskaita krāsas, bet tas bija neizbēgami):

Kvadrātiņu ada sekojoši - uzņem valdziņus no iepriekšējo 2 blakus kvadrātu malām (15 no katras malas). Ja tā ir pirmā kvadrātu rinda, tad vienkārši uzmet 30 valdziņus. Ada rievotajā labiskajā. Norauc katrā otrajā rindā pa 2 valdziņiem vidū: 1 noceļ, 1 ada, nocelto pārceļ pāri, 2 saada. Pēdējās 2 kārtas norauc katrā rindā (paliek 2), tiem diviem tad izvelk cauri pavedienu. Nākamo kvadrātu adot pieada klāt galus no iepriekšējiem.

Ne guži visi ir kvadrāti. Pie rāvējslēdzēja aizdares ir 2 trijstūri:

Tātad uzlasa tikai 15 valdziņus no vienas malas un katras otrās rindas beigās saada (saada tieši tai pusē, kas būs aizdares vieta).

Tagad jādabū, lai augšā ir gluda līnija. Uzņem valdziņus, sākot no priekšas:

Baltajās vietās - norauc 2v katrā otrajā rindā (norauc tādā pašā veidā, kā aprakstīts iepriekš), zilajā vietā - 2v katrā 4. rindā, sarkanajās vietās saada divus katras rindas beigās. Ada, kamēr starp sarkano un balto nekas vairs nav palicis. tad norauc. Jāizskatās apmēram šādi:

Tādā veidā noada abus plecus, aizmugurē atstājot vēl 2 neaizpildītus 3stūrus. Tos aizpilda atsevišķi.

Uzņem 30 valdziņus kā parasti, vidū norauc kā parasti, bet vēl katras rindas beigās 2 saada. Tad augšā sanāks gluda līnija.

Izskatās šādi:



Apkaklīti adīju no augšas uz leju. uzmetu 100 valdziņus, adīju sviķeli un pamazām pieaudzēju tā, lai var normāli savietot ar džempera augšu.

Pieketelēju klāt:


Iešuvu rāvējslēdzēju, kreisajā pusē nomaskējot ar strēmelīti:




No augšas izskatās šādi:

Kabatas-vardes:
Varde sastāv no 4 kvadrātiem un galvas. Galvai uzņem valdziņus no augšējā kvadrāta ab;am pusēm un ada, pieaudzējot 2v katrā 2. kārtā. Ada, kamēr galva vajadzīgajā lielumā. Malu jeb muti aptamborē ar īsiem stabiņiem, katrā mutes kaktiņā izveido dažus garos stabiņus. Acis sākumā bija paredzētas kā pogas, tāpēc tur ir caurumi.
Kājas adītas uz apli (pakaļējām 12, priekšējām 10 valdziņi) un galos veidots paplatinājums.

Sastāvdaļas:

Piešuj kabatas ar mašīndūrienu:


Piefiksē kājas, piešuj acis (uztaisīju filcbumbiņas acīm):

Bez piedurknēm izskatās šādi:

Bet mana iecere bija piedurkņu džemperis. Piedurknes vienkāršas, adītas taisni uz apli:

Un šeit ar manu topmodeli. Bildes ļoti sliktas, jo pašā nepiemērotākajā brīdī sāka mirt fotoaparāts:

Lāpāmtepiķītis

Kā jau minēju, man niezēja rokas izveidot bērniem vēl vienu attīstošo rotaļlietu. Tā nu šorīt tapa lāpāmtepiķītis.
Process ir ļoti vienkāršs. Sagriež auduma strēmeles:

Saloca vertikāli - malas uz vidu un tad uz pusēm un sašuj:
Iegūst kaudzi ar šādām sloksnītēm:

Izvēlas dažas (man 7), kuras veidos vertikālos pavedienus. Tām nofiksē abus galus ar horizontālām sloksnēm, vispirms piespraužot:

Un iegūst pamatu:

Pārējām sloksnītēm kārtīgi nošuj galus ar zigzag dūrienu, un manta ir gatava. es vēl uzšuvu maisiņu priekš sloksnītēm, lai nepazūd. Man arī patika paspēlēties un izveidot dažādas kombinācijas. Cerams, bērniem arī patiks.