Mugursoma ar izgriezto aplikāciju

Šķirstot "Lielo rokdarbu grāmatu", man acīs iekrita aplikāciju tehnika, kas esot radusies San Blas salās. Nagi niezēja to kaut kur pielietot. Manai študentei bija nepieciešama mugursomiņa, un pilnīgi prasījās uz tās izmēģināt kaut ko jaunu (priekš manis).
Ideja ir tāda, ka saliek krāsainus audumus vienu virs otra un izgriež figūras tā, lai būtu redzama nepieciešamā krāsa.
Es nejauši nopirku neilona audumus, kuri izrādījās ļoti noderīgi šim nolūkam - plāni, maz irstoši, košās krāsās un salīdzinoši lēti.

Pēc nelielas padomāšanas es sapratu, kas būs attēlots uz somas. Tā būs princešsoma, jo katra maza meitene esot maza princese. Šī ir princese bez rozā krāsas un bez lokām, jo princeses taču ir dažādas.

Tātad - saspraudu kopā dažādu krāsu audumu slāņus.

Piediedzu pie pamatauduma (no kā būs mugursoma):

No papīra izgriezu mājiņas kontūru un piespraudu. Tad apdiedzu apkārt mājiņai.

Noņēmu nost papīru. Tā kā es gribēju, lai man parādās citā krāsā vien mājiņas kontūra, tad nodiedzu vēlreiz paralēli jau nodiegtajam.

Rūpīgi izgriezu pirmo (dzelteno) auduma slāni starp nodiegtajām līnijām, lai atsegtu nākamo slāni.

Domāju, ka senās salu iedzīvotājas šuva ar rokām, taču es nošuvu sīkā zigzagdūrienā ar šujmašīnu. Ceru, ka tas nemainīja šī aplikāciju veida būtību.
Tālāk ķēros pie kleitiņas. Rīkojos tāpat - piespraudu papīra kontūru, apdiedzu apkārt, izgriezu. Tikai šoreiz griezu divus augšējos slāņus, lai "aizraktos" līdz gaiši zaļajam.

Kleitai apakšā izgriezu sarkanu volānu (sarkanais bija pats apakšējais slānis):
Seju un rokas pieliku parastajā aplikāciju tehnikā - uzšujot virsū (jo šī tehnika, cik sapratu, pieļauj abu veidu miksēšanu).

Izšuvu sejiņu un matus:
Vēl matu bantes, un "princese" gatava:

Vēl klāt daži elementi: mākoņi un puķes:

Un tagad visam šim skaistumam piešuvu klāt pārējo mugursomu

Rezultātā - skaists 1.septembra skats:

Kabata ar līstīti

Vajadzīgs:

• līstīte Platums=gatavais_platums x 2 + 3cm; garums = garums + 3


• pretskats Garums = līstītes garums; platums = 6 cm (spmēram)


• kabatas maisiņš no oderes

1. Līstīti un pretskatu aplīmē.


2. Uzzīmē ar krītu uz izstrādājuma (piem. žaketes) kabatas vietu.
   
   


3. Līstītes pārloca gareniski tā, ka viena mala ir par 1 cm platāka un nogludina.


4. Uz platākās malas novelk līniju, kas ir 1.5 cm (gatavās līstītes platums) no locījuma vietas.


5. Izstrādājuma kreisā pusē piediedz kabatas maisiņa vienu galu - tā lai maisiņa augša ir virs atzīmētās kabatas.


6. Novieto līstīti ar platāko pusi virspusē un locījuma vietu uz leju tā, lai apakšējā iezīmētā līnija uz izstrādājuma sakristu ar līniju uz līstītes.
   


7. Un nošuj.
   Knifs - lai nostiprinātu vīles galiņus, labāk lietot nevis atpakaļgaitas dūrienu, bet gan šādi - ielikt adatu kādus 2 cm no vīles gala, nošūt precīzi pa līniju līdz galam (iezīmētajai svītrai), tad uz paša gala iedurt adatu iekšā, apgriezt darbu pa 180 grādiem, un šūt līdz galam. Analoģiski arī otrā galā apgriež un vēl pāris cm pašuj.


8. Virsējo līstītes malu atsprauž ar adatiņām.


9. Piesprauž pretskatu (kreisā puse virspusē) tā, lai pretskata mala sakristu ar kabatas vietu.
   


10. Pagriež uz kreiso pusi un uz oderes tieši 1.5 cm platumā zīmē līniju uz augšu no šuves un pēc tam nošuj.
    


11. Griež kabatas vietu (pamataudumu un oderi), galos iegriežot trijstūrīšus (t.i. apmēram 1 cm no gala griezums sašķeļas un aiziet uz abām pusēm, gali ir precīzi pie abu vīļu galiem).
    


12. Pretskatu un līstītes malas izgriež uz kreiso pusi. Vizuāli nu jau kabata izskatās pēc kabatas.
    


13. No kreisās puses vairākas reizes nošuj galu trijstūrīšu malas (ķēpīgākā lieta šai procesā).
    Un piešuj arī līstītes galu.


14. Oderes maisiņa otru galu piešuj pretskatam. Aizšuj maisiņam galus.

Žaketes šūšana

Tā kā esmu svētdienas šuvēja, tad man katrreiz jādomā - kā tad tur īsti bija. Tāpēc gribu reizi par visām reizēm pierakstīt. Varbūt arī citiem noder. Tas gan nav tutoriālis, kur aprakstīts viss no nulles. Drīzāk tādi atgādinājumi par svarīgāko. Priecāšos par papildinājumiem un kritiku!
Šeit neaprakstīju tās lietas, kas attiecas tikai uz konkrēto modeli, aprakstīju vispārējos darbus. Žaketes piegrieztni ņēmu no Burdas.

1. Piegriešana. Svarīgi zināt, ka apkaklītes apakšējo daļu labāk piegriezt slīpā diegā. Vīļu tiesa - sānu vīles 1.5 cm, apdares vīles, rokriņķu vīles 1 cm, apakšmala 4 cm. Zamapmalei (t.i. tā daļa, kas ir zem priekšas pie aizdares) visas vīles 1 cm (t.sk apakšā), priekšas gabalam apakšamalas vīle "sadalās" - tas, kas ies kopā ar zemapmali 1 cm, tālāk 4 cm. (aizmirsu šo nofotografēt)
   


2. Aplīmē - priekšas gabalu, priekšas sānu, zemapmali, apkaklītes, muguras kakla daļu (tā ir tāda šaura līka desiņa, kurai nezinu pareizo nosaukumu) - visus. Mugurai un muguras sānam - ap rokriņķi un apakšu.


3. Iešuves. Sašuj un, protams, gludina. (šujot vispār gludina itin visu un nepārtraukti, tāpēc to īpaši nepieminēšu)


4. Sašuj priekšas gabalu ar priekšas sānu gabalu.


5. Kabatas. Par tām ir atsevišķs rakstiņš.


6. Sašuj visus pamatgabalus - t.i. tā, lai var uzlaikot.
   
7. Sašuj zemapmali ar muguras kakla daļu:


8. Piešuj zemapmali priekšai. Knifs - to virsmu, kurai jābūt paslēptai, pēc tam vēl no labās puses tieši blakus vīlei nošuj (piešujot klāt arī vīli). Pēc tam ir viegli nogludināt tā, lai sašūšanas vīle nav redzama. Bet žaketes atlokiem vēl ir tas joks, ka tur ir locījums - no apakšas līdz atlokam virsējā būs priekšpuse, bet pēc tam - zemapmale. Jāatrod un ar adatiņu jāatzīmē tā vieta, kur sāksies atloks. Tad jānošuj blakus vīlei - no apakšas līdz adatiņai jāšuj zemapmales pusē, pēc tam - priekšdaļas pusē. Vīli locījuma vietā pārgriež. Kvalitāte bildei slikta, bet šādi izskatās no kreisās puses: Un no labās: Tagad izskatās tāds;
   


9. Sašuj apkaklītes augšdaļu ar apakšdaļu. Augšdaļai jābūt maķenīt lielākai. Arī šeit lieto to pašu knifu, ko iepriekš minēju - apkalītes apakšpusi blakus vīlei vēlreiz nošuj kopā ar vīli.


10. Apkaklīti ar adatiņām iesprauž vietā.


11. Un iešuj. Bildē redzat ļoti svarīgu vietu. Tā ir tā vieta, ko ierauga pirmo, skatoties uz televīzijas diktori, kad viņa lasa ziņas. Šis ir krustojums, kur satiekas 4 vīles: virsapkale+"muguras desiņa"ar daļu zemapmales, zemapkakle+mugura, virsapkakles un zemapkakles savienojuma vīle, priekša+zemapmale. Šis ir vienādas nozīmes krustojums, t.i. tāds, kur visi precīzi vienā punktā satiekas un apstājas, un neviens tālāk neiet. Var redzēt, ka manā gadījumā nav ļoti precīzs tas viens punkts. Klausieties manos vārdos, neskatieties manos darbos! Un te no labās puses:
    


12. Apkaklītes abas puses savieno no apakšas, tieši nošujot no labās puses pa vīli: Tagad izskatās tā:
    


13. Sašuj piedurknes.
    


14. Piedurknes augšdaļu (starp punktiem, kas atzīmēti uz piegrieztnes ar resniem punktiem) apmēram 1 cm attālumā no malas nošuj ar visgarāko dūrienu, nenogriež diegu galus. Ņem aiz virsējiem (vai aiz apakšējiem, bet nedrīkst vilkt abus) diegiem un velk, veidojot vienmērīgu savilkumu (bet bez redzamām krunkām!) Šo paņēmienu var izmantot visur, kur nepieciešams vienu no detaļām "ieturēt".
    


15. Iešuj piedurkni. Ir svarīgi ievērot visus savienojuma punktus, kas bija atzīmēti uz piegrieztnes.
    


16. Piegriež oderi. priekšas piegrieztnei atgriež nost zemapmales daļu, muguras piegrieztnei - "muguras desiņu".
    


17. Sašuj oderi, bet vēl nepiešuj oderes piedurknes pie rumpja. Tā kā oderes audumam parasti neatšķiras kreisā puse no labās, tad ir jāuzmanās, lai nejauši neuzšūtu divas vienas rokas piedurknes (man tā gadījās).
    


18. Sašuj oderes un virspuses piedurkņu galus:
    


19. Pārloca žaketi gareniski uz pusēm, sasprauž kopā zem padusēm, virs kabatām ar adatiņām un nogriež perfektu apakšējo malu.
    


20. Iešuj oderi ("rumpim"), atstājot nepiešūtu apakšmalu.
    


21. Sašuj oderes piedurknes ar oderes rumpi. Diezgan ķēpīgs darbs un jāpārliecinās, vai piedurkne nav sagriezusies.
    


22. Piešuj stiprinājumus jeb savienojumus starp virsdaļu un oderi - nelielas auduma strēmelītes zem padusēm un muguras augšdaļā (jāsameklē tādas vietas, kur ir vīle)
    


23. Sašuj oderes un virsdaļas apakšmalas, atstājot nepiešūtus tikai stūrīšus un muguru.
    


24. Caur atstāto apakšmalas "caurumu" izvelk uz labo pusi. Šo "caurumu" neredzami aizšuj ar rociņām (līdzīgi kā svārku apakšmalu).
    


25. Ar apakšējiem stūrīšiem man īstas saprašanas nav. Pētīju kursos šūto žaketi, bet pie skaidrības nenonācu. Aizšuju viņus šitā, bet skaidri zinu, ka vajadzēja kaut kā smalkāk.
    


26. Nostiprina visas apakšmalas (piedurknēm un rumpim), nošujot dažus cm pa vīļu apakšām: Vispārējā eiforijas un tuneļa galā skaidri redzamās gaismas ietekmē šo ir viegli aizmirst, bet aizmirst nedrīkst!
    


27. Nu un, protams, nežēlīgi gludina, bet, kā jau teicu, to dara nepārtraukti.
    


28. Pogcaurumi.
    


29. Pogu piešūšana - šis ir punkts, pie kura jau skaidri zini, ka nu vairs nekas nevar noiet greizi. :D Kaut gan, pēc Mērfija likuma gadīties var visādi...
    


30. Izdabū ārā krītu no pogcaurumu un kabatu iezīmējuma vietām. (nemaz tik viegli neiet ārā, maita)
    

To prieku un gandarījumu nemaz nevar aprakstīt...

Man jau aizrādīja, ka piedurknes esot drusku par garu, tāpēc pēc bilžu uzņemšanas es tās iespēju robežās paīsināju.
Gribu izteikt pateicību pasniedzējām, no kurām esmu smēlusies šīs visnotaļ noderīgās prasmes Ilvai Lejniecei un Gunitai Žižkunei.

Slinkie svārki

Man trakoti patika šis raibais trikotāžas gabals no Abakhana. Sameistaroju sev vienkāršus jeb slinkos svārkus. Apakšmalā aptamborēju mazu mežģīnīti. Augšamalā - saitīti:

Un te tie ir:

Tiem ir viens trūkums - jostas vieta nedrīkst būt redzama, jo nepieguļ smuki. Varbūt vajadzēja iešūt gumiju.