Latvju cimdi

Šoziem modē esot latviešu cimdi. Padomāju - kāpēc ne, noadīšu es ar. Šķirstīju Grasmanes "Latviešu cimdus", sev par nožēlu konstatēju, ka mana Ziemeļvidzeme gaužām švaki pārstāvēta, tikai četri raksti, vai tā nav diskriminācija, ko? Domāju ilgi. Man patīk daži Latgales cimdi. Vai es drīkstu adīt Latgales cimdus? Nedrīkst, vai ne. Kurzemnieču cimdi vispār ir tikai priekš izrādīšanās. Ja rakstā ir trīs vai vairāk krāsas un veidojas gari pārstaipi, tad greznais ornaments ir ļoti grūti izadāms tā, lai izskatītos labi. Man nepatīk garie pārstaipi, izadīt jau var, bet kaut kas tur liekas "nepareizi". Pēc izcelsmes esmu no Zemgales, tak man nepatīk arī Zemgales cimdi, tie vispār šķiet kaut kādi samāksloti. Vēl man nepatīk visi tie cimdi, kuros ir auseklīši, jo šis ornaments man nošķebināja jau atmodas laikā. Beigās izvēlējos rakstu no "Vidzemes vidienes", kurš mani visvairāk uzrunāja un likās arī pietiekami Ziemeļvidzemniecisks ar savu sīkrūtainību.

Tur ir caurumi! Vai senās latvietes nēsāja cimdus ar caurumiem? Nē, viņām mašīna nebija jāstūrē, viņas lepni brauca zirga pajūgā, tāpēc varēja atļauties zolīdus izrādīšanās cimdus.

Adīju pārsvarā no Drops Alpaca, vēl izadot šādus tādus galus no citiem atlikumiem. Tak šeit ieadīts arī tas Alpacas kamolītis, ko man pasniedza par piedalīšanos Hāpsalu mežģīņadīšanas konkursā.

Kad nav, ko darīt

Kad nav, ko darīt, tad saceru jaunus rakstus. Tas jau nekas, ka man vispirms jāpabeidz simtiem jau iesākto darbu, pirms domāt par jauniem. Bet rokas jau niez un fantāzija raisās.
Šādu es iecerēju savu Orenburgas šalli. Dzija jau ir nopirkta, bet pagaidām esmu rātna un adīt nemetos.

Nesen gadatirgū uzdūros Pāces dzijām. Pie tik lielas krāsu un toņu izvēles nespēju neko nenopirkt. Sen neesmu adījusi zeķes, bet nu būtu iedvesma ķerties klāt. Speciālās "zeķu dzijas" mani neuzrunā, jo man nepatīk adīt ar krāsu pārejām, jūtos ierobežota.
Šitās varbūt būs zeķes meitai (viņa gribēja, lai noteikti būtu sarkans klāt, tad nu pieliku):

Šo te es sacerēju savām zeķēm:

Bet šādu es iztēlojos vīriešvesti (pašlaik domāju par brioche jeb daudzkrāsu patentadījumiem, nu redzēs, kā būs):

Nedrīkst jau vispār iepriekš pastāstīt par saviem plāniem...
Bet pašai interesanti, kas no šī tiks izpildīts un kā.

Jaka pusotra gada garumā

2012.gada sākumā iesāku adīt jaku. Patiesībā tad es vēl nezināju, kas tas tieši būs, tikai zināju, ka adu muguru kaut kam. Nu un galu galā tā izrādījās jaka.
Sākās ar viduslaiku ornamentu no "The World of Ornament".

Motīvu ar putniem pārnesu uz rūtiņām. Kā parasti, ar ArcMap.

Pēc dažu lasītāju lūguma pievienoju arī lielākas izšķirtspējas attēlus.

Un tad sāka tapt mugura. Muguru adīju kā dubulto adījumu. Dubultajā adījumā piedalās divas krāsas - gaišzaļā un tumšzaļā, bet es vēl kā trešo iemānīju oranžo.
Te vēl pats sākums.

Starp iepriekšējo bildi un nākamo starpā ir vairāk nekā gads.

Te gatavā mugura no kreisās puses:

Mugura tapa ļoooti ilgi. Es divreiz paspēju dzīvesvietu nomainīt. Man arī ilgi nebija skaidrības, kāds būs viss pārējais, kas nav mugura. Nevarēju saprast, ko darīt ar piedurknēm. Un vai pietiks dzijas. Bet tomēr. Tiku līdz galam! Tik vēsā vasarā silta jaka noder. Bet - šaubu nav - līdzko siltā jaka ir gatava, tā karstais laiks būs klāt, kā likts.

 Kabatas gan ir māns. Tajās var sasildīt rokas, taču noteikti nebūtu ieteicams tajās likt 100 eiro banknoti.

Nu tad beidzot

Mani aizrauj senie ornamenti. Ļaujos kaislībai tos iedzīvināt savos rokdarbos.
Šis ēģiptiešu sienas gleznojums mani iedvesmoja uz varoņdarbiem.

Prasījās to notamborēt.
Mēģināju atkost, kā to var izdarīt. Man sanāca šādi: vispirms tapa "režģis":

Tad - spirāle katrā krustpunktā:

Tad puķīte. Ups! Puķīti atsevišķi nemaz neesmu nobildējusi, bet rekur viņa jau ietambotēta rūtī:

Pusgatavs:

Un gatavs!

Protams, ne visi ģimenes locekļi bija sajūsmā par šo lietu. Nācās noklausīties visādus "tu gribi padarīt istabu pilnīgi tumšu" un "kaut ko vēl nepiemērotāku šeit nevarēji izdomāt". Mana trauslā mākslinieces dvēsele jūtas ievainota un nesaprasta. Kāda nozīme gaismai, jo galvenais ir realizēt dizaina ideju!

Vēl cits sena ornamenta iedzīvinājums šobrīd atrodas tapšanas stadijā. Tā kā šis ir pabeigts, tad varēšu vairāk laika veltīt tam.

Atradums jeb - krustiņotājas, saturieties!

Atzīšos, ka esmu iegrimusi vairākos nebeidzamos lieldarbos. Joprojām nav nekā gatava, ar ko palielīties. Taču gribu nākt klajā ar kādu atradumu. Pagājšgad nopirkām māju, kurai komplektā nāca spilventiņš. Cik varu spriest, gana sens. Bet gluži labi saglabājies. Varbūt kādu manu darbu arī tā kādreiz atradīs.

Atdzīvināt senu rakstu

Ik pa laikam mani ļoti uzrunā seni ornamenti. Jo īpaši man acīs bija iekritis šis 16. gs ornaments, kuru atradu šajā jaukajā vietnē.
Tur var atrast daudz labu lietu, bet diemžēl ļoti mazā formātā. Pēc palielināšanas iebāzu to rūtīs, lūk, šādi. Tagad, protams, redzu nepilnības, jo ir iezīmējušies šādi tādi "trokšņi", kas neizbēgami uzrodas, palielinot bildi līdz katram pikselim.

Tālāk tikai atlika izlemt, ko ar to darīt. Ko vispār var darīt ar krāsainajiem rakstiem: adīt, izšūt krustdūrienā, āķot tepiķos, tamborēt. Es izšķīros par somu gobelēntamborējumā. Kas ir gobelēntamborējums? Tas ir vienkārši divkrāsains (principā iespējams arī vairāk krāsu) tamborējums. Krāsaina tamborējuma priekšrocības attiecībā pret adījumu - liekā diega pavediens tiek apņemts ar tamborējamo diegu, kā rezultātā neveidojas pārstaipi (t.i. pārstaipi jau it kā ir vienalga, taču tie nav redzami, netraucē un nesažmiedz izstrādājumu). Līdz ar to nav jāraizējas, cik bieži mijas krāsas, un principā var uztamborēt jebkuru "bildi". Taču ir arī trūkums - tā kā tamborējuma stabiņi nav precīzi viens virs otra, tad raksts neizbēgami nedaudz "gāžas" uz labo pusi. Tas attiecas uz gadījumiem, ja tamborējat uz riņķi (plakaniskajā variantā ir drusku cita nelaime, jo "gāžas" viss taisnstūris, ja vien neizmanto īpašus knifus). Tātad šī tehnika nebūs īsti piemērota stingri ģeometriskiem rakstiem, toties itin labi derēs "brīviem" rakstiem, bez stingras ģeometrijas, piemēram dabas motīviem, jo tad gāšanās nav pārāk pamanāma. (Patiesībā rakstu konstruēšanai vispareizāk būtu lietot nevis parasto rūtiņu režģi, bet gan īpašu gobelēntamborēšanai paredzētu režģi, kas izskatās it kā pēc dakstiņu jumta. Bet es gan to neizmantoju, jo manā shēmu zīmēšanas metodē tādu būtu pagrūti uzkonstruēt.) Tā kā divi (vai vairāk) pavedieni veido izstrādājumu biezāku un stingrāku, tad gobelēntamborējums ir ļoti piemērots lietām, kam jābūt stingrām, piemēram jostām vai somām.

Nu mans 16. gadsimta raksts izskatās apmēram šādi:

Patiesībā tas ir parasts vienkāršo stabiņu tamborējums. Kā jau teicu, "liekais" pavediens tiek piekļauts tamborējuma malai un aktuālās krāsas diega cilpa to apņem vienlaicīgi ar aizķeramo iepriekšējās kārtas cilpiņu. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā izklausās. Tikai jāatceras, ka cilpa, ko izvelk cauri, ir nākamā stabiņa krāsā. Piemēram, šajā sliktas kvalitātes bildē, gaišbrūnajam stabiņam sekos zaļais, tāpēc ir izvilkta zaļa cilpa.

Pašu somu atrādīšu tad, kad tā būs gatava. Bet šeit nedaudz vairāk par gobelēntamborēšanu, tikai angliski.

Slēpošanas cepure ar ķeltu motīviem

Sakarā ar slēpju iegādi, kļuva aktuāls jautājums par īpašu un oriģinālu cepuri. Vairs nevaru atļauties slēpot ar Maximā pirkto made in china cepuri (reiz viena paziņa to noturēja par manis adītu, fui, kāds kauns).
Cepuri adot, pats galvenais - lai ausīm būtu silti un, protams, lai būtu stilīgi. Tāpēc izvēlējos pižikveidīgu modeli ar rakstu augšpusē.
Lūk šo te ķeltisko motīvu man sen jau kārojās izadīt, pie tam no vidus. Tieši tas arī vajadzīgs manai oriģinālajai slēpošanas cepurei.

No vidus rakstu adīju sekojoši. Par pašu vidējo raksta rūtiņu jāaizmirst - tā dienas gaismu adījumā neieraudzīs. Sāku ar tām, kas ir visapkārt vidējai rūtiņai. Uzmetu uz zeķu adatām 8 valdziņus - 2 uz katras. Jau uzmetot ievēroju rakstu un atbilstoši mainīju krāsas. Tālāk adīju pirmo apli (t.i. tos 16, kas ir ap iepriekšējiem astoņiem). No stūra valdziņiem izadu 3 jaunus (krāsas atbilstoši rakstam). un tādā garā turpinu uz priekšu - katrā aplī no katra stūra valdziņa rodas jauni 3 - un to jau saka priekšā musturs. Lūk, shēma:


Kad izadīts viss musturs, tad arī cepures platums, kā reiz, ir pietiekams - un vēl tā drusku ar uzviju (adīju no 3-kārtīgas Smyrna Platinum dzijas). Tālāk nāk zaļā kārta - dažas kārtas kreiliski, pēdējo kārtu pieķerot pie pirmās, lai veidotos rieva - man tā gribējās. Tālāk - ar sarkano taisni uz leju labiski, vēlāk pārejot uz sviķeli un pēc vajadzības drusku noraucot. Aizmugurējo daļu un priekšdaļu uzvēru uz pagaidu diegiem un sānos adīju ausis. Uz ausīm vēl viens ķeltisks motīvs:


Ar ko nebiju rēķinājusies - ja, adot uz apli, musturu ada ne visapkārt, bet tikai vietām, mani jau otrajā aplī sagaidīja nepatīkams pārsteigums - otras krāsas dzija ta ir palikusi otrā galā. Nācās rīkoties tā, kā taupīga namamāte nekad nerīkotos - katras musturrindas galā noraut pavedienu, lai to atkal pievienotu sākumā. Galu nostiprinājums izskatās šādi (nav redzams, jo no iekšpuses to sedz vēl viena adījuma kārta):

Šeit ir iesākta zaļā iekšpuses kārta (sāku to, uzņemot iekšpusē valdziņus no zaļā valnīša):

Sanāca šādi:



Un ausis tiešām nesalst!

Krāsainie musturi

Nedaudz parakājos pa tīmekli dažādu tautu un laikmetu musturu meklējumos. Esmu atradusi gana daudz interesanta. Man bija arī mērķis šos rakstus salikt rūtiņās - adīšanai vai citiem rokdarbiem pielietojamā veidā. Tā pa lielam visas bildes var iedalīt divās lielās grupās - kas ierūtošanai pakļaujas un, kas ne.
Galerijā var apskatīt līdz šim paveikto, taču tā vēl tiks papildināta.

Eksperiments ar bilžu salikšanu rūtiņās

Reiz man uznāca vājība uz seniem ornamentiem. Tā nu es vazājos pa internetu, savākdama sev veselu kolekcju. Savācu, izdrukāju, saliku mapītē, lai šķirstītu un iedvesmotos pārdomu brīžos. Bet tad mani pārņēma ideja - šīs bildītes taču var padarīt lietojamas, ieliekot tās rūtiņās. Un pati piemērotākā rūtiņās ieliekamā programma nav vis ekselis, kā daudzi domā, bet gan kartogrāfijas programma (piedodiet, tie kartogrāfi, kuri to uzskata par zaimošanu) ArcMap. Parādīšu, kā es to daru. Viss turpmākais diemžēl būs labi saprotams tikai tiem, kuri ir pazīstami ar šo programmatūru.

Visā savā bildīšu jūklī sameklēju, piemēram, šādu persiešu ornamentu. Bildes avots ir šis: http://www.taschen.com/pages/en/community/archive_ornament/ Kā redzams, izšķirtspēja ir visai zema un šī bildīte neapstrādātā veidā nav izmantojama adījumos vai izšuvumos.

Šo bildi ielasu ArcMapā kā rastra slāni:

Izveidoju tukšu poligonu slāni. Nebiju slinka un viņam pat koordinātu sistēmu piedefinēju, kaut arī tā patiesībā nemaz nemaz nav vajadzīga. Bet kārtības labad - visiem maniem slāņiem ir LKS 92_6 un transversais merkators, tad šim arī vajag. Katra rūtiņa būs viens šis poligons, kas jāzīmē pa virsu ielasītajai bildītei. ArcMaps pēc noklusēšanas pikseļa izmēru liek 1m x 1m, tātad mani poligoni jeb rūtiņas arī būs 1x1 m. Iezūmojos pavisam tuvu un uzzīmēju pirmo:

Tālāk, izmantojot "Mirror features" un snapojoties pie virsotnēm, izveidoju visu rūtiņu pamatu, kuru uztaisu caurspīdīgu, bet ar redzamām malām:

Nākamais uzdevums ir izkrāsot kvadrātiņus. ArcMapā tā saucas simbolizācija. Katram slānim ir atribūtu tabula, kurā var sadefinēt dažādus atribūtu laukus. Es iztieku ar noklusēto "Id" lauku, kuru tad aizpildu ar vērtībām. Ieselektēju visus (nu ne obligāti visus, var pa daļām), kas būs gaiši zaļi, ar Field Calculator piešķiru visiem vienu skaitli (piemēram 1) un simbolizācijā nodefinēju, ka 1nieks būs manis izvēlētais gaiši zaļais tonis (ir iespēja arī rakstīt konkrētu RGB). Attiecīgi gaiši zilajiem piešķiru 2, nosimbolizēju par gaiši zilu utt. Sākotnējā bilde apmēram saka priekšā krāsas, bet, protams, ka daudz kas atkarīgs no improvizācijas. Kā viegli saprotams, tad kļūdas ir piedodamas - ja vēlāk rodas vēlēšanās kādai rūtiņai vai rūtiņu grupai nomainīt krāsu, tad ir tikai jānomaina Id vērtība. Lūk starprezultāts:

Tā, un vēl pēc nelielas (patiesībā palielas) mocīšanās :

Tiesa, nezinu, cik reāli būtu mēģināt to uzadīt. Varbūt izšūt. Vai kā... Bet var mēģināt! Mana galvenā rūpe - vai ir pietiekami autentisks, t.i. līdzīgs oriģinālam? Šķiet, kaut kā tomēr pietrūkst. Man vēl ir kur augt.

Sens stilizēts zieds

Lūk, sens stilizēts zieds, kuru atradu, staigājot plašajās interneta ārēs un konkrēti šeit:

Man dikti sagribējās radīt šī zieda plaģiātu tamborētā veidā nolūkā rotāt ar to vai tiem savu jauno, topošo jaku. Izvēlējos smalku dziju un tievāko man pieejamo tamboradatu.

Vispirms notamborēju zaļo daļu (gaisa cilpiņas ar aplīšiem vajadzīgās vietās):

Tad pa virsu iet sarkanās ziedlapas. (Vidējā ziedlapa mani neapmierina, pie tās vajadzēs vēl piestrādāt)