Tur var atrast daudz labu lietu, bet diemžēl ļoti mazā formātā. Pēc palielināšanas iebāzu to rūtīs, lūk, šādi. Tagad, protams, redzu nepilnības, jo ir iezīmējušies šādi tādi "trokšņi", kas neizbēgami uzrodas, palielinot bildi līdz katram pikselim.
Tālāk tikai atlika izlemt, ko ar to darīt. Ko vispār var darīt ar krāsainajiem rakstiem: adīt, izšūt krustdūrienā, āķot tepiķos, tamborēt. Es izšķīros par somu gobelēntamborējumā. Kas ir gobelēntamborējums? Tas ir vienkārši divkrāsains (principā iespējams arī vairāk krāsu) tamborējums. Krāsaina tamborējuma priekšrocības attiecībā pret adījumu - liekā diega pavediens tiek apņemts ar tamborējamo diegu, kā rezultātā neveidojas pārstaipi (t.i. pārstaipi jau it kā ir vienalga, taču tie nav redzami, netraucē un nesažmiedz izstrādājumu). Līdz ar to nav jāraizējas, cik bieži mijas krāsas, un principā var uztamborēt jebkuru "bildi". Taču ir arī trūkums - tā kā tamborējuma stabiņi nav precīzi viens virs otra, tad raksts neizbēgami nedaudz "gāžas" uz labo pusi. Tas attiecas uz gadījumiem, ja tamborējat uz riņķi (plakaniskajā variantā ir drusku cita nelaime, jo "gāžas" viss taisnstūris, ja vien neizmanto īpašus knifus). Tātad šī tehnika nebūs īsti piemērota stingri ģeometriskiem rakstiem, toties itin labi derēs "brīviem" rakstiem, bez stingras ģeometrijas, piemēram dabas motīviem, jo tad gāšanās nav pārāk pamanāma. (Patiesībā rakstu konstruēšanai vispareizāk būtu lietot nevis parasto rūtiņu režģi, bet gan īpašu gobelēntamborēšanai paredzētu režģi, kas izskatās it kā pēc dakstiņu jumta. Bet es gan to neizmantoju, jo manā shēmu zīmēšanas metodē tādu būtu pagrūti uzkonstruēt.) Tā kā divi (vai vairāk) pavedieni veido izstrādājumu biezāku un stingrāku, tad gobelēntamborējums ir ļoti piemērots lietām, kam jābūt stingrām, piemēram jostām vai somām.
Nu mans 16. gadsimta raksts izskatās apmēram šādi:
Patiesībā tas ir parasts vienkāršo stabiņu tamborējums. Kā jau teicu, "liekais" pavediens tiek piekļauts tamborējuma malai un aktuālās krāsas diega cilpa to apņem vienlaicīgi ar aizķeramo iepriekšējās kārtas cilpiņu. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā izklausās. Tikai jāatceras, ka cilpa, ko izvelk cauri, ir nākamā stabiņa krāsā. Piemēram, šajā sliktas kvalitātes bildē, gaišbrūnajam stabiņam sekos zaļais, tāpēc ir izvilkta zaļa cilpa.
Pašu somu atrādīšu tad, kad tā būs gatava. Bet šeit nedaudz vairāk par gobelēntamborēšanu, tikai angliski.
Cepuri nost gan par pētniecību gan aprakstu!
AtbildētDzēstpaldies, liels - šitādu tehniku nemaz nezināju. Raksts kolosāls. Nu man āķis lūpā, arī gribas ko uzmudžināt, jāatrod tik krājumos kaut kas tai slīpajā rakstā (pie pērlīšu mozaīktehnikām tādi rakstiņi bieži sastopami)
AtbildētDzēstoho, tādu tehniku ar pirmo reizi dzirdu :) skaisti jau izskatās :)
AtbildētDzēstMan arī šī tehnika ir jaunums! Skaists raksts!
AtbildētDzēstRokdarbnieciski pētnieciskais darbs. Būs skaists galarezultāts. Man gan pagaidām tā vienkāršā padarīšana ar diegu nešķiet tik vienkārša, bet es jau pagaidām tikai vērotājos.
AtbildētDzēst