Man jau patīk maxi

Ideja radās jau sen. Ilgi tika lolota, tad beidzot iesākta, bet, kā jau parasti, kaut kādā posmā likās apnikusi, un bija bailes par gala produkta varbūtējo neatbilstību iecerei. Bet tomēr saņēmos, palīdzēja tas, ka šis ir tāds mašīnā adāmais projekts un citu līdzīgu šobrīd nebija. Augša adīta parastā sviķelī, nedaudz paplatinot. Vispār augša nav sevišķi eleganti izdevusies, bet "muļķis nepamanīs". Tālāk adīta katra zaļā strēmele atsevišķi rievotā labiskā adījumā, un strēmeles savienotas ar sarkano joslu, kas sākas ar 5 valdziņiem, bet pamazām paplatinās līdz 15. Savienošana notiek tā, ka pēdējo sarkano valdziņu saada ar malējo zaļo. Tik vienkārši. Tikai ilgi. Bija arī šaubas, vai garums izstiepsies līdz vēlamajam. Izskatās, ka tomēr izstiepās (pēc uzadīšanas saslapināju un izkāru). Nu tā. Vispār jau ir izdevies tīri labi. :)

Jogas tepiķītis

Labi sen atpakaļ plosījās lielā musturdeķu adīšanas sērga. Bija meitenes, kuras patiešām tika līdz musturdeķiem. Man turpretī drīz vien aptrūkās laika un pacietības. Tā nu mani nedaudzie klucīši ilgi stāvēja skapī un gaidīja, kad man radīsies ideja, ko ar tiem darīt. Nesen sāku nodoties jaunai modes kaprīzei - jogai. Un sapratu, ka ir taču nepieciešams tepiķītis. Un man neder prasts, veikalā nopērkams, man tak vajag Īpašo. Tā nu pa n-tajām dzīvesvietām staipītais kluču maiss beidzot ieraudzīja dienas gaismu. Varbūt kāda atpazīs šeit arī savus klucīšus. :) Divi ir manis pašas adīti, pārējie nākuši no citām trakām rokdarbniecēm.