Ziemeļniece

Ziema jau labu laiku kā klāt. Mana mūžīgā problēma - ausis salst. Tāpēc šoreiz nolēmu - satuntulēšos kā īsta ziemeļniece. Apvienoju sagriezto trubu (laikam smalki saucas mēbiuss) ar ausu ļerpatiņu. Priekšā sašuvu kopā. Pie kakla aizspraudu ar "brošu".
Cimdi - vienkārši pirkstaiņi ar trubiņu pa virsu. Izskatās inčīgi un galvenais - silti.

Puvušo lapu džemperis

Pirms pāris gadiem Maximā (vai, cik prasti) uzskrēju virsū dzijai, kurai Baibas iespaidā devu nosaukumu "puvušu lapu krāsa". Un sapratu, ka man vajadzīgs šāds džemperis. Un nu viņš ir tapis. Jāteic, viens no retajiem maniem darbiem, kuros izmantota tikai viena krāsa.
Džemperis adīts reglānā no augšas, izmantojot nepilnās kārtas. Sāku ar diviem pleciņiem, kurus vēlāk savienoju mugurpusē, un pēc tam priekšpusē - lai veidotos pareizs kakla izgriezums. Pieaudzējums veikts starp lapām - ja baigi neiedziļinās, tad "nesmukumus" var arī nepamanīt.

Skolas forma

Mana meita šoruden uzsāk skolas gaitas. Tik daudz diskusiju ir lasīts un dzirdēts par skolas formu nepieciešamību. Atceros arī, kādas briesmas vajadzēja valkāt man. Es neesmu nekāda skolas formu atbalstītāja, bet, ja vajag, tad vajag - un manam bērnam būs "skolas forma" tāda, kāda nevienam. :)

Man jau patīk maxi

Ideja radās jau sen. Ilgi tika lolota, tad beidzot iesākta, bet, kā jau parasti, kaut kādā posmā likās apnikusi, un bija bailes par gala produkta varbūtējo neatbilstību iecerei. Bet tomēr saņēmos, palīdzēja tas, ka šis ir tāds mašīnā adāmais projekts un citu līdzīgu šobrīd nebija. Augša adīta parastā sviķelī, nedaudz paplatinot. Vispār augša nav sevišķi eleganti izdevusies, bet "muļķis nepamanīs". Tālāk adīta katra zaļā strēmele atsevišķi rievotā labiskā adījumā, un strēmeles savienotas ar sarkano joslu, kas sākas ar 5 valdziņiem, bet pamazām paplatinās līdz 15. Savienošana notiek tā, ka pēdējo sarkano valdziņu saada ar malējo zaļo. Tik vienkārši. Tikai ilgi. Bija arī šaubas, vai garums izstiepsies līdz vēlamajam. Izskatās, ka tomēr izstiepās (pēc uzadīšanas saslapināju un izkāru). Nu tā. Vispār jau ir izdevies tīri labi. :)

Jogas tepiķītis

Labi sen atpakaļ plosījās lielā musturdeķu adīšanas sērga. Bija meitenes, kuras patiešām tika līdz musturdeķiem. Man turpretī drīz vien aptrūkās laika un pacietības. Tā nu mani nedaudzie klucīši ilgi stāvēja skapī un gaidīja, kad man radīsies ideja, ko ar tiem darīt. Nesen sāku nodoties jaunai modes kaprīzei - jogai. Un sapratu, ka ir taču nepieciešams tepiķītis. Un man neder prasts, veikalā nopērkams, man tak vajag Īpašo. Tā nu pa n-tajām dzīvesvietām staipītais kluču maiss beidzot ieraudzīja dienas gaismu. Varbūt kāda atpazīs šeit arī savus klucīšus. :) Divi ir manis pašas adīti, pārējie nākuši no citām trakām rokdarbniecēm.

Vamzītis

Šis vamzītis sāka tapt brīdī, kad tehnisku iemeslu dēļ man bija liegta pieeja esošajiem iesāktajiem darbiem. Pa fikso nopirku Maximā dziju, o jāada taču ir!
Ideju pašpikoju no Baibas ar sākšanu no kapuces, taču tālākais ir vienkārši reglāns.
Ar kapuci darīju tā. Sāku ar kādiem 10 valdziņiem un katrā 2. kārtā pieaudzēju divus vidū un katrā malā vienu. To darīju, kamēr sasniegts galvas virspuses lielums, tad ar nepilnajām kārtām uztaisīju kapuces izliekumu. Pārējais jau vienkārši.

Drusku pasteidzos - ārā vēl nevarēja bildēties.

Pūķi sagaidu ar naudasrotu

Te nu ir mana naudas rota pabeigta vēl vecgada vakarā, lai godam varu sagaidīt Pūķa gadu.
Bet bildēta jau jaunajā gadā:


Rotai ir arī kreisā puse - lietojama sarkanā noskaņojuma brīžos: