svētdiena, 2011. gada 11. septembris
Prievīte no pūrlādes dziļumiem
Mana mamma no kaut kurienes uzrakusi manu senu rokdarbu - vēl no skolas laikiem, kad aizrāvos ar prievīšu aušanu. Audu viņas uz zīmuļa. Man pašai bija pārsteigums pēc tik ilgiem laikiem ieraudzīt to. Tagad gan diez vai vairs mācētu.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Ooo, kā kaut ko tādu var dabūt gatavu uz zīmuļa?!
AtbildētDzēstŠāds atradums no skolas laikiem noteikti ir ļoti patīkams pārsteigums, vai ne?:)
Skaistas prievītes!
AtbildētDzēstMan te ir iespēja piedalīties viena projekta ietvaros rokdarbu nodarbībās un būtu jauki, ja varētu pamācīties aust prievītes, kaut vai uz zīmuļa. Zinu pat, kas to varētu mācīt, varbūt jāierosina?!
Es tikai rūtainas un strīpainas mācēju... bet šis jau ir augstāks līmenis:)
AtbildētDzēstEs domāju, ka šī māka nekad vairs neatgūs bijušo popularitāti, jo vēsturnieki ir izpētījuši šī izstrādājuma patieso pielietojumu - to lietoja zeķu turēšanai, ne matu rotāšanai. :)
AtbildētDzēstManās acīs fakts, ka saturēja zeķi nevis matus neko nemaina - skaistums ir un paliek skaistums!Ieraugot šo arī atcerējos , ka ko tādu esmu darījusi, bet galīgi nemācētu atkārtot...Tavs darinājums šķiet ļoti smalks un sarežģīts!
AtbildētDzēstO mēs ar tādas taisījām skolā, tik vienkāršakas :)))
AtbildētDzēstInteresanti darbi ))
AtbildētDzēst